Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) topošā Aizkraukles novada vēlēšanās sevi piesaka ar
17 deputātu kandidātiem, kurā ir gan pašvaldības darbā pieredzējuši cilvēki, gan arī citu nozaru pārstāvji bez pieredzes šajā jomā. Priekšvēlēšanu programmā “zaļzemnieki” lielu uzsvaru liek uz atbalstu mazajiem uzņēmējiem, amatniekiem un lauksaimniekiem.
Kvalitāte, nevis kvantitāte
Zaļo un Zemnieku savienības deputātu kandidāti ir cilvēki brieduma gados, kuru vidējais vecums ir 47,3 gadi. Zināmā mērā to varētu saukt arī par jaunjelgaviešu sarakstu, jo vismaz puse ir no Jaunjelgavas novada. Arī tā līdere Evija Vectirāne ir Jaunjelgavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste un deputāte. Kandidāti pārstāv dažādas nozares: septiņi ir pašvaldības darbinieki, seši — uzņēmēji. Lielākajai daļai kandidātu ir augstākā izglītība.
Jautāta, kāpēc sarakstā nav maksimāli iespējamais 22 deputātu kandidātu skaits, Evija Vectirāne skaidro: “Šajās vēlēšanās mums ir jāapvieno sešu novadu ļaudis un viņu interešu pārstāvniecība, kas ir sarežģīts uzdevums pat tad, ja varētu tikties ar kolēģiem klātienē. Taču jāņem vērā ierobežojumi — visas tikšanās un sarunas notiek attālināti, kas apgrūtina komunikāciju. Tāpēc tika pieņemts lēmums augstāk vērtēt kvalitāti un nemeklēt kvantitāti. Ikviens no ZZS saraksta kandidātiem ir apņēmības pilns būt sasniedzams, sadzirdēt, aizstāvēt un virzīt īstenošanai savu līdzpilsoņu vajadzības un vēlmes katrā topošā novada apdzīvotajā vietā.”
Cilvēki no vietējās sabiedrības
Kopumā raksturojot sarakstā iekļautos kandidātus, tā līdere norāda, ka tie ir lielā mērā iedzīvotāju izvirzīti un atbalstīti cilvēki no vietējās sabiedrības vidus. “Esam ļoti dažādi, pārstāvam dažādas profesijas, mums ir dažāda pieredze, kas, kopā strādājot, ļauj izvērtēt un rast labāko iespējamo risinājumu katram izaicinājumam.”
Kā kandidātu stipro pusi viņa nosauc dažādās pieredzes, kas apvienojušās kopīgu risinājumu radīšanai, entuziasmu un vēlmi palīdzēt saviem līdzcilvēkiem, būt aktīviem viņu interešu pārstāvniecībā topošajā novadā. Katram, protams, ir arī savs Ahilleja papēdis, kuru sargā un vienlaikus arī pilnveido.
Jāizlīdzina atbalsts uzņēmējdarbībā
Priekšvēlēšanu programmā ZZS lielu uzsvaru liek uz atbalstu lauksaimniekiem, amatniekiem, mazajiem uzņēmējiem. Vai šobrīd tas ir nepietiekams?
“Runājot ar vietējiem mazajiem uzņēmējiem, mājamatniekiem un lauksaimniekiem, kļuvis skaidrs, ka situācija ir atšķirīga katrā pašreizējā novadā. Varbūt ir vietas, kur atbalsts ir pietiekams, taču atbalsta klāstu vajag izlīdzināt un padarīt pieejamu visā jaunajā teritorijā, un vēl papildināt. Īpašu uzmanība jaunajā periodā jāpievērš attālākajiem pagastiem, jāmudina un jāpalīdz attīstīt mazo un vidējo uzņēmējdarbību, mājražošanu, lai cilvēkiem nebūtu jāpamet savas dzimtās mājas, lai iztiku varētu nopelnīt uz vietas. Lielāka uzmanība jāvelta izglītošanai uz vietas, nevis lielajos centros, kur ne visiem ir iespējas nokļūt. Uzņēmējdarbības un konsul-
tāciju atbalsta personālam jābūt mobilam un ieinteresētam sasniegt katru pagastos dzīvojošo, kuram ir interese sadarboties un attīstīt uzņēmējdarbību jebkurā tās izpausmē. Tāpat ir ļoti svarīgi sistemātiski sakārtot lauku ceļus, lai tie jebkurā gadalaikā būtu izbraucami, tādējādi nodrošinot iespēju nogādāt laukos saražoto produkciju saviem patērētājiem pilsētās. Pašvaldībai arī aktīvāk jāiesaistās meliorācijas sistēmu sakārtošanā koplietošanas daļā, lai jēga atjaunot meliorācijas sistēmas ir arī privātajās teritorijās. Atbalstam ir jābūt visaptverošam un tālredzīgam,” norāda Evija Vectirāne.
Tūrisma informācija katrā pagastā
Runājot par ekonomiku un uzņēmējdarbību, “zaļzemnieki” sola izvietot tūrisma informācijas centru pagastu centros. Jaunajā Aizkraukles novadā bez esošo novadu centriem būs vismaz 15 pagastu. Vai tiešām katrā pagastā vajadzīgs tūrisma centrs, un cik reāli īstenojama ir šī iecere? E. Vectirāne atzīst, ka tā ir tehniska kļūda, kas ieviesusies, gatavojot saīsināto programmas versiju. Ar tūrisma informācijas centriem tiek domātas vietas pagastu centros, kur ir brīvi pieejama ar tūrismu saistītā informācija, piemēram, kvalitatīva dizaina un satura informācijas stendi, vietas, kur saņemt novada tūrisma bukletus un kartes. Šādiem informācijas “centriem” — stendiem gan būtu jābūt katrā apdzīvotajā vietā.
Sola saglabāt visas vidusskolas
Runājot par izglītību, tiek solīts tas, kas jau šobrīd tiek īstenots, piemēram, atbalsts mūžizglītībai, interešu izglītībai, brīvpusdienas visās pamatskolas klasēs. Tāpat solīts modernizēt skolas un to apkārtni, saglabāt un pilnveidot mūzikas un mākslas skolas. Solījumu sarakstā arī plāns atjaunot vakarskolu un saglabāt visas novadā esošās vidusskolas. To gan regulē valsts likumi. Kā domā īstenot šo solījumu?
“Skolu dibinātāji ir pašvaldības, un lielā mērā tas ir pašvaldības lēmums, ko darīt ar skolām. Vēlamies piedāvāt vidusskolu specializāciju atbilstīgi jaunajai kompetenču izglītībai — katrā pašreizējā vidusskolā būtu savs specializācijas “grozs”, kuru mūsu novada jauniešiem būtu iespējams izvēlēties. Tāpat atbilstoši katram izvēlētajam grozam būtu papildus jāpiedāvā attiecīgi profesionālās ievirzes kursi, kas ļautu gūt ieskatu potenciālajās profesijās un atvieglotu turpmākās profesijas izvēles skolu absolventiem. Ņemot par paraugu Vācijas pieredzi, vēlamies piedāvāt profesionālās ievirzes pasākumus, jau sākot ar 7. klasi. Visās vidusskolās ir internāti, līdz ar to ir iespējams nodrošināt arī pašvaldības apmaksātu dienesta viesnīcu, lai mūsu ieceres par specializāciju varētu patiešām īstenot,” stāsta E. Vectirāne.
Ne vienmēr jābūvē no jauna
Sadaļā par novada dzīves vides uzlabošanu minēts atbalsts ģimenēm mājokļu celtniecībā. Kā ZZS domā īstenot piedāvājumu ģimenēm iegādāties apbūves zemi māju celtniecībai un īres dzīvokļu piedāvājumu? Vai domā būvēt jaunus īres namus, un vai pašvadībām ir zeme, ko piedāvāt apbūvei?
Evija Vectirāne skaidro, ka pašvaldībām ir brīvi zemes gabali, kuri ir piemēroti ģimenes māju apbūvei. Tos varētu piedāvāt iegādāties, lemt par nekustamā īpašuma nodokļu atlaidēm būvniecības periodā, lai atvieglotu jaunu mitekļu pabeigšanu un iekārtošanu, konsultēt un atbalstīt ar padomu gana sarežģītajā būvniecības dokumentu kārtošanas procesā.
Ļoti apsverama esot iecere par īres mājokļu būvniecību, jo pašreizējais pašvaldības dzīvojamais fonds ir novecojis un nepietiekams. Pieprasījums pēc īres dzīvokļiem ir ne tikai sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju vidū, bet arī no jaunajām ģimenēm, tām, kas vēlas atgriezties dzimtajā pusē, pārcelties šurp no citām vietām, nešķirojot, vai tās būtu ārzemes vai jebkura cita vieta Latvijā. Topošais Aizkraukles novads atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā, daudzi iedzīvotāji strādā Rīgā, citās lielākās pilsētās vai arī attālināti, bet izvēlas dzīvot tuvāk dabai, drošākā vidē, ko mūsu ciemati un mazpilsētas var piedāvāt. Ne vienmēr jābūvē no jauna, pašvaldībās ir daudz esošu ēku, kuras varētu pārbūvēt par kvalitatīviem mitekļiem.
Zaļo un Zemnieku savienības deputātu kandidātu saraksts
◆ Evija Vectirāne, Jaunjelgavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste
◆ Aigars Stuglis, ZS “Silarozes” īpašnieks
◆ Dace Svētiņa, Kokneses novada domes iepirkumu speciāliste
◆ Aivars Dronka, SIA “AD Investīcijas” valdes loceklis
◆ Liāna Gasiņa, Sunākstes pagasta pārvaldes sekretāre-kasiere, VPVKAC darbiniece
◆ Jānis Bergmanis, Pļaviņu novada domes dabas un vides aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieks
◆ Gundega Zarāne, Jaunjelgavas novada domes attīstības un projektu nodaļas vadītāja
◆ Lauris Vāvers, SIA “EKORN” valdes loceklis
◆ Rudīte Lauriņa, Jaunjelgavas novada domes kancelejas vadītāja, dzimtsarakstu nodaļas vadītāja
◆ Guntis Bokalders, bezdarbnieks
◆ Marina Lubgāne, Aizkraukles novada vidusskolas skolotāja
◆ Aigars Ruciņš-Vējiņš, SIA “Vēri Z” autoservisa-veikala vadītājs
◆ Miks Kaidaks, pašnodarbinātais veterinārārsts
◆ Normunds Raubiška, Jaunsardzes centra jaunsargu instruktors
◆ Reinis Miglāns, Zemessardzes 55. kājnieku bataljona zemessargs
◆ Valdis Puida, Daudzeses pamatskolas direktors
◆ Māris Rēķis, ZS “Sapieši” īpašnieks
Statistika
Dzimums
Vīrieši — 11 (64,7%)
Sievietes — 6 (35,3%)
Vecums
21—30 gadu — 2 (11,8%)
31—40 gadu — 2 (11,8%)
41—50 gadu — 6 (35,3%)
51—60 gadu — 6 (35,3%)
61—70 gadu — 1 (5,9%)
Vidējais vecums — 47,3 gadi
Jaunākajam kandidātam — 25 gadi
Vecākajam kandidātam — 62 gadi
Izglītība
Pamatizglītība — 1 (5,9%)
Vidējā izglītība — 4 (23,5%)
Augstākā izglītība — 11 (64,7%)
Nav norādīta — 1 (5,9%)
Tautība
Latvietis/latviete — 15 (88,2%)
Krievs/krieviete — 1 (5,9%)
Nav norādīta — 1 (5,9%)
