Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 17. maija numurā. Diemžēl kopumā pilsēta gan ir netīra, jo uz ielām un arī iestādēs ir ļoti maz atkritumu konteineru.
(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 17. maija numurā)
Diemžēl kopumā pilsēta gan ir netīra, jo uz ielām un arī iestādēs ir ļoti maz atkritumu konteineru. Tas tāpēc, ka arī šajā valstī reāli ir terorisma draudi, un “miskaste” ir vispiemērotākā vieta, kur var neuzkrītoši ievietot kādu spridzekli. Tā ka cilvēkiem savus atkritumus nākas nomest turpat zemē, jo nav daudz tādu, kuri tos nesīs līdzi kabatā.
Visumā kulturālo latvieti šī netīrība tomēr kaitina, un, uzskrienot virsū kārtējai drazai, kāds pat neiztur un iemet to konteinerā.
Čurā gan puisēns, gan meitenīte
Ko pirmo visi atceras, kad runā par Beļģiju un Briseli? Protams, čurājošo puisēnu. To arī draudzīgā bariņā devāmies aplūkot. No kolēģu stāstītā jau zināju, ka šī statuete ir vien trīslitru burkas lielumā, bet vienalga jutos vīlusies. Pēc gides vārdiem kādas šauras vecpilsētas ieliņas malā: “Te nu ir slavenais čurājošais puisēns!”, uzreiz to pat nevarēja pamanīt. Pavērsu skatu augšup, un tur jau tas bija — mazs, pliks un vēl aiz nožogojuma. Izrādās, mazajam vīriņam ir arī vesela tērpu kolekcija, ko izmanto dažādos svētkos, bet todien statuete bija kaila.
Briselē ir ne tikai čurājošs puika, bet arī meitene. Šo statueti pagājušā gadsimta 80. gados novietoja feministu kustības pārstāves. Vienlīdzībai taču jābūt! Ilgu laiku meitēns “nekārtoja savas dabiskās vajadzības”, bet, kad mēs to apskatījām, viss bija kārtībā.
Pat šokolāde tek strūklakā
Tie, kas Beļģijā ir pirmo reizi, noteikti vēlas iegādāties to, ar ko šī valsts pelnīti var lepoties — beļģu šokolādi, vafeles, alu un izsmalcinātas mežģīnes.
Diemžēl neiegriezāmies krodziņā, kur var nogaršot visu — vairāk kā 300 šķirņu beļģu alu. Laika nepietika arī izslavētajiem mazajiem restorāniņiem, kuros piedāvā visdažādākās jūras veltes (kā stāstīja zinātāji: tādas mīdijas, kādas var nogaršot Briselē, Latvijas lielveikalos nenopirksi!). Toties ar baudu izgaršojām beļģu saldumus un šokolādi, kas ir pasakaini garda, bet arī maksā dārgi. Turklāt nelielajos saldumu veikaliņos tek arī šokolādes strūklakas, kurās pārdevējas aicina pamērcēt vafeles gabaliņus.
Palīgā steidz mūziķis
Lai arī Brisele ir Eiropas Savienības mītne, ar angļu valodu šajā pilsētā jūs noteikti nelutinās. Galvenā sarunvaloda ir franču. Tūristu iecienītajās vietās angliski sazināties nav problēmu, bet tālāk no tām ne visi veikalu pārdevēji sapratīs, ko jūs vaicājat. Tomēr bezpalīdzības sajūtu tas nerada. Ja ar izmisušu skatienu gadās apstāties kādā ielā, noteikti kāds piesteigsies palīgā. Visu noskaidrot izdodas vienmēr, ja arī apjukumā aizmirstas, kā angļu valodā pateikt “karaļa pils” un pat latviski nevar atcerēties vietu, kur vēlies nokļūt…
Šādi maldoties, mēs ar aizkrauklieti Sintiju satikām kādu mūziķi, kuram nākamajā dienā kopā ar grupu bija paredzēts koncerts Briselē. Ieraugot mūs sēžam ar nelaimīgu sejas izteiksmi uz kādas baznīciņas kāpnēm, vīrietis piedāvāja savu palīdzību. Viņa pavadībā laimīgi atradušas Centrālo laukumu, nofotografējāmies ar izpalīdzīgo mūziķi no Austrijas, bet pajautāt, kā viņu sauc, gan aizmirsām. Gadās arī tā.
***
Dažu dienu ir par maz, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par Briseli. Tomēr jau tagad zinu vietas, ko vēlos redzēt un apmeklēt vēlreiz.
