Aizkraukles novada domes deputāts Armands Kasparāns pašvaldībai iesniedza divus iesniegumus — par nepieciešamību uzlabot informāciju SIA “Aizkraukles siltums” izrakstītajos rēķinos un par padziļināta audita nepieciešamību, izvērtējot 2011. un 2012. gada darbu.
Kāpēc rēķini ir tik lieli?
Armands Kasparāns pēc savu vēlētāju viedokļu uzklausīšanas iesaka rēķinos norādīt mājās patērēto siltumenerģijas daudzumu mēneša sākumā un beigās, katras mājas apsildāmo platību, paskaidrot, kā aprēķina maksu par siltumenerģiju ūdens uzsildīšanai, cirkulācijai katrai mājai un dzīvoklim, atspoguļot informāciju par vasarā katra dzīvokļa uzkrātajiem līdzekļiem, jo iedzīvotāji maksā pēc divpakāpju tarifa. Ja mainās tarifs, rēķinu otrajā pusē varētu nodrukāt šādu informāciju.
Armands Kasparāns arī uzskata, ka vajag veikt padziļinātu auditu par pēdējiem diviem gadiem, jo SIA “A. Kursītes auditorfirma”, kas veic ikgadējo auditu, apstiprina tikai gada pārskatu, peļņas vai zaudējumu rādītājus, bet iedzīvotāji vēlas, lai tiktu pārbaudīta apkures rēķinu pamatotība, aprēķinu pareizība. Regulators tarifus ir apstiprinājis 2008. gadā, bet iedzīvotāji vēlas zināt, kādi aprēķini pirms tam ņemti vērā, cik pamatots ir tarifs. Deputāts iesniegumā uzdevis daudz jautājumu, uz kuriem auditam vajadzētu sniegt atbildes. Iedzīvotāji saņem lielus apkures rēķinus un vēlas zināt, kāpēc tie ir tādi.
Iesaka publicēt
mājaslapā
SIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklis Aivars Aldermanis, atbildot uz Armanda Kasparāna iesniegumu, domei bija sniedzis rakstiskas atbildes un domes sēdē rādīja prezentāciju par uzņēmuma darbu, tabulās salīdzināja apkures izmaksas Aizkrauklē un citās Latvijas pilsētās, uzsvēra, ka Aizkrauklē apkures izmaksas ir daudz zemākas nekā citviet valstī.
Aldermaņa kungs skaidro, ka uzskaites sistēmas “WinNams” izstrādātājs neparedz iespēju rēķinos norādīt dzīvojamo māju kopējo siltumenerģijas mērītāju datus, konkrētās mājas apsildāmo platību un citu informāciju. Varētu izmainīt programmu, bet par to būtu jāmaksā. Viņš domā, ka šos datus katru mēnesi varētu publicēt pašvaldības mājaslapā — tā būtu daudz ērtāk un pārskatāmāk.
Tomēr rēķinos par decembri otrajā pusē ir informācija par aprēķinu kārtību, kādā siltumenerģiju sadala apkurei, ūdens uzsildīšanai un karstā ūdens cirkulācijai — tā pavairota kopējot.
“WinNams” izstrādātājs piedāvā iespēju iedzīvotājiem mērītāju rādījumus sniegt internetā, apskatīt savus samaksātos un vecos rēķinus, varētu publicēt arī mājas kopējos siltumenerģijas rādījumus — līdzīgi kā “Latvijas gāzes” un “Latvenergo” mājaslapā, tomēr tas būtu papildu pakalpojums un izmaksas. Aivars Aldermanis uzskata: diez vai šo maksas pakalpojumu būtu lietderīgi izmantot, jo no 4000 Aizkraukles dzīvokļiem tikai 90 dzīvokļu īpašnieku ir pieteikušies rēķinus saņemt elektroniski, un tos viņiem nosūta ar “WinNams” izstrādātās sistēmas palīdzību.
Lai gan ir divpakāpju tarifs, vasarā līdzekļi konkrētiem dzīvokļiem netiek uzkrāti — Aldermaņa kungs citē Ministru kabineta noteikumus, saskaņā ar kuriem aprēķina maksu par patērēto siltumenerģiju. “Uzņēmums “Aizkraukles siltums” savu darbību pamato ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem, taču iedzīvotāji joprojām nesaprot, kāpēc tiek iekasēta un kur tiek izlietota pastāvīgā apkures maksa — to viņiem vajag izskaidrot saprotami,” uzskata Armands Kasparāns.
Uz Armanda Kasparāna ierosinājumu paskaidrot maksas aprēķinu katrai mājai un dzīvoklim Aldermaņa kungs atbild, ka uzņēmumā ir izstrādāti divi prezentācijas materiāli un iesniegti publicēšanai pašvaldības mājaslapā, taču vēl nav publicēti. Viņš atzīst, ka apkure ir dārgs pakalpojums visā valstī un rēķinu veidošanu nav tik viegli izskaidrot kā maizes cenu veikalā, ir jāņem vērā daudzi faktori. Pērn valstī bija akcija “Karstie rēķini”, kad iedzīvotāji internetā varēja ziņot par saviem lielajiem rēķiniem. Pēc tam Rīgas enerģētikas aģentūra ar Sorosa fonda atbalstu izstrādāja speciālu informatīvu materiālu, kurā skaidro apkures maksas veidošanos, taču arī tas nav viegli uztverams, ir jāiedziļinās — materiāls ir apmēram 50 lappušu garš. Arī to varētu ievietot Aizkraukles novada mājaslapā.
Armands Kasparāns stāsta, ka “Aizkraukles siltums” bija sagatavojis pārskatu par izmaksām siltinātajās mājās — tajās rēķini ir divreiz mazāki. Mājaslapā vajadzētu popularizēt arī māju siltināšanas pieredzi, ievietojot šādus izmaksu pārskatus.
Vēlas vēl sīkāku
analīzi
Pēc Armanda Kasparāna iesnieguma ar lūgumu sniegt detalizētu 2011. un 2012. gada izmaksu atšifrējumu “Aizkraukles siltuma” vadītājs atbild, ka par 2012. gadu detalizētu aprēķinu varēs saņemt tikai pēc tam, kad SIA “A. Kursītes auditorfirma” būs apstiprinājusi 2012. gada pārskatu un peļņu vai zaudējumus. Savukārt 2011. gada pārskatā redzams, ka neto apgrozījums bijis 1,36 miljoni latu: ieņēmumi no iedzīvotājiem — apmēram viens miljons latu, no organizācijām un iestādēm — 294,5 tūkstoši latu. Pārdotā siltuma ražošanas izmaksas bijušas 1,3 miljoni latu, tajā skaitā par kurināmo — apmēram viens miljons latu jeb 78,2%, pamatlīdzekļu nolietojums — 93 tūkstoši latu, materiāli — 2986 lati, samaksa par darbiem un pakalpojumiem — 42 tūkstoši latu, strādnieku darba alga — 38,6 tūkstoši latu, sociālais nodoklis — 9080 latu, dabas resursu nodoklis — 742, administrācijas izmaksas — 106,8 tūkstoši latu jeb 7,5%: darba alga — 76,7 tūkstoši latu jeb 5,4%, sociālais nodoklis — 18,5 tūkstoši, sakaru pakalpojumi — 1388 lati, kantora izdevumi — 4881 lats, gada pārskata un revīzijas izdevumi — 1656 lati, komisijas nauda par maksājumu iekasēšanu — 3681 lats. Zaudējumi bijuši 82,6 tūkstoši latu.
Armands Kasparāns uzskata, ka izmaksu atšifrējumam jābūt vēl detalizētākam.
Izmaksātu ap
4000 latu
Pašvaldības juriste Lilija Grundšteina, izpilddirektors Einārs Zēbergs un citi pašvaldības pārstāvji argumentēja, kāpēc audits nebūtu lietderīgs. Pirmām kārtām tas dārgi izmaksātu — par diviem gadiem ap 4000 latu. Vai esot jātērē tik liela summa, ja atsevišķus jautājumus jau tagad var noskaidrot bez audita? Piemēram, darbu ar parādniekiem, katra darbinieka atbildību, pienākumu iespējamo pārklāšanos.
Armands Kasparāns teic — viņš dažus jautājumus par pienākumiem un atbildību jau ir vēlējies noskaidrot, taču saņēmis nenopietnu atbildi — par visu atbildot Aivars Aldermanis. Savukārt Aldermaņa kungs par nenopietnu uzskata dažu viņa uzdoto jautājumu.
Padziļinātu auditu par 2012. gadu varētu veikt tikai pēc 2013. gada marta, jo “Aizkraukles siltumam” bilance par iepriekšējo gadu pašvaldībai jāiesniedz līdz
1. martam. Savukārt 2011. gada auditētos rezultātus dome ir izskatījusi 2012. gada 26. aprīlī.
Pārbaude tarifu
nemainīs
Siltumenerģijas piegādes divpakāpju tarifu Regulators ir apstiprinājis 2008. gadā, un pēc audita to nevar mainīt — uzskata pašvaldības pārstāvji. Tarifs būtu jāpārsūdz tiesā vai arī jāapstiprina jauns. Pēc pašreizējās Regulatora metodikas tarifs var būt tikai vienpakāpes, divpakāpju tarifus tas vairs neapstiprina. Iedzīvotāji vēlas pārliecināties par pašreizējā tarifa pamatotību, bet, lai Regulators sniegtu savu atzinumu, apstiprināšanai būtu jāiesniedz jauns tarifs. Pašvaldības pārstāvji prognozē, ka tad tas būtu lielāks nekā tagad.
Aizkraukliešus aicina
uz tikšanos
Aizkraukles novada dome nolēma, ka labāk būtu nevis veikt padziļinātu auditu, bet gan šīgada pirmajā ceturksnī organizēt iedzīvotāju sapulci, kurā izskaidrotu siltumenerģijas ražošanas izmaksas, piegādes un samaksas kārtību. Dome nolēma arī izstrādāt un publicēt saprotamu skaidrojumu par patērētās siltumenerģijas piegādi un sadali dzīvokļu īpašniekiem. Ja arī pēc tam vēl būs pretenzijas, varēs atkārtoti lemt par papildu audita nepieciešamību.
Pēc domes sēdes Aizkraukles novada pašvaldība nolēma aicināt iedzīvotājus uz tikšanos ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem — ne tikai ar “Aizkraukles siltuma”, bet arī ar “Laumas A” un “Aizkraukles ūdens” pārstāvjiem. Tikšanās paredzēta ceturtdien, 17. janvārī, pulksten 18 Aizkraukles novada kultūras namā.
Armands Kasparāns aicina iedzīvotājus piedalīties sapulcē — tieši no pašu aktivitātes atkarīgs, vai dome vēlreiz izskatīs padziļināta audita nepieciešamības jautājumu.
