Ar līdz šim vēl nepieredzētu pārbaudījumu saskārās Pļaviņu pilsētas dome, kuras deputāts Aivars Galviņš iesniedza pašvaldībā ierosinājumu izskatīt jautājumu par iespējamo Pļaviņu kultūras nama un mūzikas skolas privatizāciju.
Ar līdz šim vēl nepieredzētu pārbaudījumu saskārās Pļaviņu pilsētas dome, kuras deputāts Aivars Galviņš iesniedza pašvaldībā ierosinājumu izskatīt jautājumu par iespējamo Pļaviņu kultūras nama un mūzikas skolas privatizāciju.
Šī ziņa pilsētā radīja viesuļvētrai līdzīgu efektu, jo par līdzīgiem gadījumiem citviet dzirdēts reti. Tomēr melns uz balta Aivara Galviņa iesniegumā rakstīts: “Lūdzu izskatīt iespēju par objektu Pļaviņu pilsētas kultūras nama Daugavas ielā 49 un Pļaviņu pilsētas mūzikas skolas Daugavas ielā 4 iespējamo nodošanu privatizācijai. Esošo iestāžu darbības virziens tiks saglabāts. Atteikuma gadījumā sniegt pamatotu atbildi.”.
Protestē neierodoties
Vispirms šo iesniegumu izskatīja domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja, kura tomēr nekādu lēmumu nepieņēma un aicināja par to lemt kārtējā domes sēdē. Tajā deputāti neizpratnē raustīja plecus par kolēģa nodomiem, turklāt arī iesniegumā nekas vairāk paskaidrots nebija.
Aivars Galviņš šajā domes sēdē nepiedalījās. Viņš rakstiski paziņoja, ka tādējādi protestē pret pašvaldības šīgada budžeta izskatīšanas procedūru. Jautājums par budžetu gan bija tikai viens no sēdē paredzētajiem, tāpēc nav saprotams, kāpēc deputāts tomēr izvēlējās palikt malā, kad izskata viņa iesniegumu. Pļaviņu pilsētas domes sēdē piedalījās Aizkraukles rajona padomes kultūras nodaļas vadītājs Juris Kalvišķis, kurš bija satraukts par privatizācijas ieceri.
— Var jau būt privāts kultūras nams, bet Latvijā tādas prakses nav. Ir, protams, arī privātas skolas, bet tās nav tāda līmeņa izglītības iestādes kā Pļaviņu mūzikas skola. Abas pieminētās iestādes realizē pašvaldības pasūtījumu, un šobrīd to darbs ir apmierinošs un paredzēts visiem iedzīvotājiem. Ja kaut ko privatizē, to vajadzētu saglabāt, un jābūt arī skaidram rīcības plānam par turpmāko darbu. Tomēr domāju, ka šāda privatizācija neko nedos. Tepat blakus ir piemērs — Stukmaņu muiža, pirms tās pārdošanas arī daudz ko solīja, bet tagad iedzīvotājus tur vairs neielaiž, — teica Juris Kalvišķis.
Līdzīgas domas bija arī Pļaviņu pašvaldības deputātiem, tomēr konkrētu lēmumu viņi šajā jautājumā nepieņēma, jo uzskatīja, ka tas jādara, klātesot pašam iesnieguma autoram.
Jokot nevar
Ar Aivaru Galviņu “Staburags” sazinājās pēc domes sēdes. Viņš skaidroja, ka neko privatizēt negrasās.
— Vēlējos noskaidrot pašvaldības viedokli šādā jautājumā. Nešaubos, ka agri vai vēlu viņiem būs jāizskata līdzīgi iesniegumi un priekšlikumi, ja jau tagad domā, vai atļaut būvniecību parkā pie kultūras nama. Man nebija konkrētu nodomu attiecībā uz šīm iestādēm, un arī neviens cits man nav izteicis tādu vēlmi. Turklāt deputātiem mana nostāja šajā jautājumā bija zināma, — savu viedokli pauda Aivars Galviņš.
Radītais tracis, izrādījās, nebija par kultūras pasākumu kvalitāti pilsētā un iespēju to uzlabot, iestādi privatizējot. Tomēr Pļaviņu kultūras darbiniekos šāda deputāta rīcība radīja satraukumu. Pļaviņu kultūras nama direktore Astrīda Davidova ir neizpratnē, kāpēc tāds iesniegums tapis. Arī daudzi iedzīvotāji satraukti zvana un jautā, kas notiek?
Runas nerimst
Pļaviņu pašvaldības deputāts Ainis Jākobsons sēdē norādīja, ka iesniegumā jāpievērš uzmanība frāzei, ka pēc privatizācijas “esošo iestāžu darbības virziens tiks saglabāts”. Tas varot nozīmēt, ka šīs iestādes pēc iespējamās privatizācijas var arī nebūt pašreizējās ēkās. Jau pirms krietna laika Pļaviņās dzirdēja runājam, ka mūzikas skolas ēku, kura ir Daugavas krastā, iekārojis kāds ar naftas biznesu saistīts uzņēmums.
Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētājs Helmuts Banders informē, ka neviens pretendents šādu vēlmi nav izteicis, un arī domei nav padomā šo ēku pārdot.
— Par to varam domāt tikai nākotnē. Plānojam pašvaldības vajadzībām sakārtot ēku Daugavas ielā 43/45, un, iespējams, tur arī varētu izvietot mūzikas skolu, lai tai būtu plašākas telpas. Tomēr tas vēl rūpīgi jāizsver, un tas nevar notikt vienā dienā, — saka Helmuts Banders.
Pļaviņu mūzikas skolas direktors Jānis Ludbergs teic, ka pēdējā laikā izjutis no domes amatpersonu puses zināmu “mājienu”, ka skolai vajadzētu jaunas telpas. Tagad gan par to vairs nerunājot.
— Kad pirms vairāk nekā desmit gadiem sāku strādāt šajā skolā, ierosināju to pārvietot uz vienu no bijušā uzņēmuma “Rīgas apģērbs” ēkām, jo telpas mums bija šauras. Toreiz man atteica, bet tagad, kad esmu jau ievērojami sakārtojis ēku un tās apkārtni, man gandrīz vai spiež domāt par citām telpām, — saka Jānis Ludbergs.
***
Iespējamā Pļaviņu kultūras nama un mūzikas skolas privatizācija tāds ziepju burbulis vien izrādījās. Tomēr tas aklāj, pa cik “trauslu ledu staigājam”. Likums kategoriski neaizliedz privatizēt šādas iestādes, tāpēc nav jābrīnās, ka reiz kāds to arī vēlēsies darīt. Maz gan ticams, ka tie būs cilvēki, kuri norūpējušies par kultūru.
