Katru gadu pavasarī ir kādi jaunumi, kuri man neļauj brīvi baudīt dzīvi. Tagad pat — priecājos par cīruļu dziesmām un rēķinu, cik man vajadzēs maksāt par elektrību, jo visiem paredzēts maksāt nodokli par pieslēgumu. Patiesībā jau jūtos pagodināta, ka vismaz mani šādā veidā neaizmirst milzu institūcijas. Es jau būtu ar mieru maksāt arī veikalā “Maxima”, tur taču arī durvis atveras automātiski, un droši vien tērējas elektrība, kamēr es lēnā gaitā ieeju veikalā. Bet uz veikalu es eju bieži, jo esmu vienisprātis ar Mičiganas Universitātes pētniekiem, kuri uzsver, ka iepirkšanos vajadzētu dēvēt par depresijas un nomāktības terapiju. Šie secinājumi iegūti pētījumā, kurā divas cilvēku grupas vai nu iepirkās, vai arī tikai apmeklēja veikalus, vērojot preces. Pēc tam secināja, ka noskaņojuma uzlabošanā iepirkšanās ir par 40 procentiem efektīvāka. Bet es jau Indriķim to nevaru ieskaidrot, ka uz veikalu eju depresiju ārstēt. Vismaz par nodokļiem nav jādomā. ◆
