Pēdējā laikā man neveicas — moka pamatīga rudens depresija. Vainīga mana labākā draudzene Rozālija.
Pēdējā laikā man neveicas — moka pamatīga rudens depresija. Vainīga mana labākā draudzene Rozālija. Tas, ka viņa pašuva sev jaunu kostīmu, būtu vēl nieks. Es pirms tā apskates iedzēru pamatīgu devu nomierinošu tablešu (ja nu gadījumā patiešām skaists), turklāt Indriķi pabrīdināju, ja ilgi neesmu mājās, lai brauc pakaļ — man no redzētā būs palicis slikti ar sirdi. Todien viss beidzās labi — tik resnai sievietei kā Rozālija velc, ko gribi, tāpat viss izskatās briesmīgi.
Savukārt vakar viņa mani satrieca galīgi. Liku uzminēt, ar ko brauca kopā viņas vīrs. Rozālija saspringa kā lauvene un centās no manis izvilināt patiesību. Kad pateicu, ka tā biju es, viņa tik nicīgi novilka: “Ak, tu…”. It kā es būtu pasaules lielākā niecība! Vai viņa neskatās seriālus, kā tur veidojas mīlas trīsstūri radu un draugu pulkā? Vai tad es nekam vairs nederu?
Izabella
