Lana Kovaļčuka no Zalves pagasta, kaut viņai tikai astoņpadsmit gadu, ir gādīga māmiņa savam mazajam dēlēnam Edijam. Jaunā sieviete atzīst, ka nu vairs atliek maz laika savām interesēm, bet ne mirkli nenožēlo, ka tik jauna kļuvusi māte.
Lana Kovaļčuka no Zalves pagasta, kaut viņai tikai astoņpadsmit gadu, ir gādīga māmiņa savam mazajam dēlēnam Edijam. Jaunā sieviete atzīst, ka nu vairs atliek maz laika savām interesēm, bet ne mirkli nenožēlo, ka tik jauna kļuvusi māte.
Basketbola pietrūkst
Pēc Zalves pamatskolas beigšanas Lana iestājusies Vecbebru tehnikumā, lai apgūtu sabiedriskās ēdināšanas speciālistes arodu, bet sapratusi, ka šī profesija nav sirdij tuva, tādēļ no skolas aizgājusi. Jaukas atmiņas no tehnikumā pavadītā laika saistītas ar basketbolu.
“Sportot man ļoti patīk, esmu piedalījusies dažādās sacensībās,” stāsta Lana. “Mīļākais sportaveids ir basketbols. Kopā ar tehnikuma komandu piedalījos valsts čempionātā. Kad aizgāju no skolas, mani aicināja turpināt spēlēt, bet ceļš tāls, grūti izbraukāt. Zalvē nav iespēju spēlēt basketbolu, un man tā ļoti pietrūkst.”
Frizē māti un māsu
Lanai patīk veidot sauso ziedu kompozīcijas un dažādus floristikas darbus. Šo prasmi viņa apguvusi pati, bet šobrīd laika trūkuma dēļ tā atstāta novārtā.
Saista arī frizieres arods. Izdomas un ideju viņai netrūkst, tās īsteno, veidojot matus mātei un māsai. “Kad gaidīju mazuli, sapņoju, ka man būs meitiņa, kurai varēšu veidot skaistas frizūras,” atzīstas Lana. “Tomēr, kad piedzima dēls, nejutos vīlusies.”
Tētis tikai brīvdienās
“Lai gan sākumā klājās grūti, nevarēju pierast, ka nu ir tik daudz darba un ar visu jātiek galā, tomēr ar dēla piedzimšanu manā dzīvē sācies interesants laiks. Liels palīgs ir Edija tētis Jānis,” stāsta Lana. Viņš strādā mežā, dažkārt jādodas darbā uz kaimiņnovadiem, tādēļ mājās pie savējiem ir tikai brīvdienās.
Vienīgais mazbērns
Edijs, kuram drīz būs septiņi mēneši, par uzmanības trūkumu sūdzēties nevar. Ne uz brīdi vienam nav jāpaliek — ja tuvumā nav vecāku, labprāt auklē Lanas jaunākā māsa Līga vai brālis Kaspars. Līga mazajam ir krustmāte. Arī vecmāmiņa ar prieku velta laiku vienīgajam mazbērnam. “Edijs ir ņiprs un veselīgs puika,” saka Lana. “Pamazām iepazīst pasauli, mēģina rāpot. Viens viņa smaids kliedē skumjas un atsver visu pārējo pasaulē.”
Lana atzīst, ka viņai, tāpat kā citām viņas vecuma māmiņām, dzīve norit otrādi — vispirms bērni un ģimene, pēc tam izglītība. “Kad dēls paaugsies, mācīšos par frizieri,” nolēmusi Lana.
Laiks dzīvot atsevišķi
Jaunā ģimene pagaidām dzīvo vecāku mājās, bet viņiem piešķirts dzīvoklis pagasta centrā, daudzdzīvokļu mājā “Pūpoli”. “Lai gan satiekam labi, laiks sākt saimniekot patstāvīgi,” saka jaunā sieviete. “Dzīvoklis vēl jāizremontē un jāiemūrē plīts, bet oktobrī ceram visus darbus pabeigt.”
Domājot par nākotni, Lana bilst, ka gribētu dzīvot kādā mazpilsētā, kur mazais Edijs varētu apmeklēt bērnudārzu, pašai būtu lielākas iespējas strādāt.
***
Šodien Lana ģimenes lokā svin vārdadienu. Viņai pašai savs vārds ļoti patīkot: “Māte gan gribēja mani nosaukt par Lailu, bet tad izlasīja kalendārā šo vārdu, un tas iepatikās. Lana ir rets, īss un skanīgs vārds. Man patīk, ka no šī vārda nevar atvasināt iesaukas un tā nesauc daudzas.”
