“Jau pašā sākumā man nepatika jaunākā dēla draudzene. Viņam bija 19 gadu, kad viņš atveda uz mājām meiteni, lai iepazīstinātu ar mums — tēvu un māti. Meitene bija divus gadus jaunāka par dēlu, abi vēl mācījās. Pavisam drīz abi sāka dzīvot kopā mūsu mājās, jo tā viņiem bija ērtāk. Pēc pusotra gada viņiem pieteicās bērns, un mans dēls pameta skolu, lai varētu nopelnīt ģimenei iztiku. To joprojām vedeklai nevaru piedot.
Jau sākumā pamanīju, ka dēla draudzene ir ļoti slinka — nenomazgā pēc sevis traukus, saliek tos izlietnē. Nevīžo veļu izmazgāt, kura nav jāmazgā ar rokām, bet ar veļasmašīnu. Kad dēls gāja uz rīta maiņu pulksten piecos no rīta, nevīžoja viņam ēdienu līdzi iedot. Arvien prasīja vairāk un vairāk naudas, kaut gan visa dēla nopelnītā nauda palika viņiem. Par komunālajiem maksājumiem viņiem nevajadzēja rūpēties. Kā lai patīk tāda vedekla, kura apceļ manu dēlu un kurn vienā kurnēšanā? Te viņai šis nav labi, te tas. Kad mazais piedzima, kļuva pavisam slikti, jo tieši tajā laikā dēlam samazināja algu. Man šķita, ka mans dēls vedeklai vajadzīgs tikai naudasmaka dēļ.
Nav tā, ka jaucos bērnu dzīvē un saku, kas viņiem jādara. Bet ir lietas, kurās man ir lielāka pieredze, bet viņiem tās vispār nav. Esmu izaudzinājusi četrus bērnus un zinu, kā jāaprūpē zīdaiņi. Es labāk zinu, kā jāvanno mazi bērni, kas viņiem patīk un kas ne. Tikko no slimnīcas atvestu mazulīti vedekla mājās turēja bez cepurītes. Es to arvien uzliku. Es ar vedeklu nestrīdējos, dažreiz ieteicu, dažreiz vienkārši darīju pēc sava prāta. Viņa man pretī nekad nestrīdējās. Dēla kopdzīve beidzās ar šķiršanos. Tad gan es dabūju zināt, ko vedekla domā par mani — es neko neļaujot viņai pašai izlemt, es nosakot, kad mazulim jāiet gulēt, kas viņam jāvelk mugurā. Ja viņi dzīvotu savā mājā, tad varētu darīt, kā vēlas. Reiz jaunie gribēja vakarā iet pie draugiem izklaidēties un mazo ziemas laikā ņemt līdzi. Zināju, ka ciemos būs auksti un mazais var saaukstēties. Tā arī pateicu — lai nedomā bērnu vazāt apkārt.
Pēc visa notikušā spriežu, ka vislabākais variants ir katrai ģimenei dzīvot savā mājā. Jaunajiem atsevišķi no vecākiem. Pretējā gadījumā no konfliktiem neizbēgt, jo man patīk, ja manā mājā dzīvo pēc maniem noteikumiem.”
