Šī sezona, sākot finiša taisni ceļā uz Deju svētkiem, Bebru pagasta jauniešu deju kolektīvam “Kāre” ir bijis pārbaudījumu laiks. Rudenī slēdza Vecbebru Profesionālo un vispārizglītojošo internātvidusskolu, zem kuras jumta “Kāre” dzīvoja un auga 40 gadus. Kolektīvs ir piedalījies visos lielajos Deju svētkos, sākot no 1980. gada. Ilggadējā deju kolektīva vadītāja Sarmīte Plūme neslēpj savu nostāju par svētku uzvedumu “Māras zeme”, uzskatot to par mākslinieciski nelīdzsvarotu un sasteigtu darbu.
Restaurē “Kāres” Vidzemes vainadziņus
“Bijām neziņā, vai vispār vēl būsim, vai spēsim savākt dejotāju sastāvu un jelkādam būsim vajadzīgi? Patiess paldies Kokneses novada un Bebru pagasta vadībai, ka paņēma mūs savā paspārnē līdz šīs vasaras Dziesmu svētkiem. Šī “paņemšana” nav formāla — mums ir dota iespēja ko ļoti vajadzīgu pasūtīt, lai papildinātu tautas tērpu klāstu, mums vienmēr ir pieejams pagasta “busiņš”, lai dotos uz koncertiem tuvāk vai tālāk, mēs joprojām varam dejot uz savas skolas skatuves siltā, sakoptā vidē. Daudz vai maz? Pirms gadiem tas likās pašsaprotami. Tagad, kad ir mainījušies apstākļi, to ļoti novērtējam, jo jūtam tādu kā turpinājumu — no skolas uz pagastu, bet joprojām Vecbebros. Vēl kāda zīmīga detaļa: kad vajadzēja domāt, ko jaunu pasūtīt no tautas tērpiem, es paņēmu pašus pirmos “Kāres” Vidzemes vainadziņus, kuriem ir jau 39 gadi, un lūdzu tos restaurēt. Deju skatē manas meitenes dejos atjaunotos Jumurdas vainagos ar visām zelta lapiņām vainaga augšmalā. Pie katras kustības tām ir jāmirdz un jāvizuļo. Ticu, ka tā būs! Tā ir pārmantojamība,” uzskata deju kolektīva vadītāja Sarmīte Plūme.
Uz mēģinājumiem sabrauc no malu malām
Svētkiem gatavojas 22 “Kāres” dejotāji. Tikai trešdaļa no viņiem ir vietējie — bebrēnieši. Visi pārējie mācās vai strādā citviet un uz mēģinājumiem piektdienu vakaros sabrauc no Rīgas, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres, Ērgļiem. “Es varu tikai ļoti pateikties saviem dejotājiem par šo vilkmi — dejot, jo viņi te iegulda ne vien savu laiku un enerģiju, bet arī personīgās finanses, būdami skolēni un studenti, tikai daži ir dzīvē jau nostājušies uz savām kājām. Tas ir katra dejotāja personīgais ieguldījums,” teic deju kolektīva vadītāja.
Viss pārējais dejotājiem ir nodrošināts — plašs tautas tērpu klāsts, saglabāts no Vecbebru tehnikuma laikiem, skolas zāle mēģinājumiem, izcilā pianiste Liāna Haritonova, kura kolektīvam palīdz posmā līdz lielajai deju skatei.
“Domājot par Deju svētku repertuāru, nekad neesmu slēpusi savu viedokli par uzvedumu “Māras zeme”, uzskatot to par mākslinieciski nelīdzsvarotu un sasteigtu darbu. Salīdzinot ar citiem svētkiem, ir daudz deju, kurām piemīt maza mākslinieciskā vērtība, — deja pati par sevi nav vērtība. Jā, tā droši vien piedienīgi iegulsies kopējā uzvedumā, kuru paspilgtinās gaismu un citi efekti. Bet, cik būs deju, ko dejotāji labprāt vēl dejos nākamos piecus, desmit gadus? Nešaubos, ka deju uzvedums “Māras zeme” kopumā būs ļoti efektīgs un skatītājus aizraujošs, bet tas būs tapis uz tādu kolīziju pamatiem, ko līdz šim Latvijas dejotāji vēl nebija piedzīvojuši,” uzskata Sarmīte Plūme.
Darbam motivē interese par Deju svētku procesu
Sarmīte Plūme teic, ka jūlijā Daugavas stadionā viņai būs divas lomas — ne tikai vadīt “Kāri”, viņa būs arī redaktore Latvijas Televīzijas tiešraidē, ko darījusi arī iepriekšējos svētkos. “Vēlos uzsvērt vēl kādu aspektu, kas šajos Deju svētkos būs pirmo reizi — visi deju koncerti (tie ir tikai divi un ģenerālmēģinājums) sāksies vēlu vakarā, pulksten 22, jo to nosaka deju uzveduma specifika. Te redzu lielu diskrimināciju pret veselām Latvijas iedzīvotāju grupām, kuras nevar apmeklēt vēlos vakara koncertus — bērni (arī pašu dejotāju bērni), cilvēki no valsts reģioniem, kuriem nav iespēju nakšņot Rīgā. Arī es nevarēšu šos Deju svētkus parādīt savām mazmeitiņām, jo nakts stundas viņām ir par vēlu. Un vēl kāds aspekts — Deju svētki saules gaismā parāda novadu tērpus visā to bezgalīgajā krāšņumā un daudzveidībā. Tagad tas ir atņemts.
Lai Deju svētki notiktu augstā mākslinieciskā kvalitātē, ir vajadzīgi dziļi motivēti dejotāji un vadītāji. Kas dod motivāciju? Interese par Deju svētku procesu, pašiem un skatītājiem tīkamas dejas, liela darba ieguldījums un gandarījums par paveikto,” atklāj Sarmīte Plūme. ◆
