Filmā “Operācija I un citi Šurika piedzīvojumi” Šuriks ir tik ļoti pārņemts ar mācīšanos eksāmenam, ka nepamana, kā aizbrauc līdzi studentei Lidai. Šuriks iekāpj tramvajā un ierauga pār plecu vajadzīgo mācību tēmu Lidai rokās. Tālāk viss notiek kā sapnī. Viņi kopā mācās, kopā ēd, kopā izģērbjas, atpūšas un dodas kārtot eksāmenu. Taču pēc tam ne Šuriks, ne Lida neko no tā neatceras, vien sajūtu — es to jau esmu piedzīvojis. Es to jau esmu redzējis un sajutis — šādi var raksturot no franču valodas aizgūto terminu “déjà? vu” jeb latviskoto “dežavu”. Kas īsti ir “dežavu”? Teorijas par to ir dažādas un attīstās. To sauc gan par smadzeņu darbības anomāliju, gan par iepriekšējo dzīvju atcerēšanos.
Nolasa informāciju no priekšmetiem
Filmā par Šuriku skatītājs par galvenā varoņa piedzīvoto “dežavu” pasmejas, bet pretējas mēdz būt Austrumos uzņemtās filmas. “Cilvēks ieiet telpā, kurā iepriekš nav bijis, un spēj nolasīt informāciju no priekšmetiem, jo arī tiem ir informatīvā atmiņa,” pastāsta kosmoeniopsihologs, dziednieks un Reiki masāžas terapijas speciālists Andris Petrovs. Viņš norāda, ka līdzīgas sajūtas var uztvert jebkurš, taču zinātne to nespēj izskaidrot. Tas, ka skolās par to nerunā, nenozīmē, ka tas neeksistē. Enerģija — tāds ir galvenais
A. Petrova skaidrojums cilvēka spējām un iespējām sajust vairāk par zinātniski pierādītājām trīs dimensijām. Cilvēka fizisko ķermeni akceptē visi, un par tā uzbūvi vairums ir vienprātīgi, taču nav instrumenta, lai trijās dimensijās izmērītu cilvēka enerģiju. ““Smalkais ķermenis” sajūt enerģijas, un svarīgi, lai tās būtu no Gaismas, nevis Tumsas,” pauž A. Petrovs. Jo sadzīviskāka un negatīvāka ir cilvēka pieredze, jo vairāk cilvēkam ar sevi jāstrādā, lai viņš neieslīgtu alkohola un narkotiku gūstā, kas ir Tumsas enerģija — norāda
A. Petrovs. Par “dežavu” sajūtu kosmoeniopsihologs saka: “Mūsu dvēsele iegūst pieredzi, veicot reinkarnāciju. Šādā veidā mēs atstrādājam savu karmu.”
Vairāki desmiti
skaidrojumu
Ir dažādas teorijas, kas skaidro “dežavu” efektu. Kopumā zinātnieki izvirzījuši aptuveni 30 “dežavu” sajūtas rašanās iemeslu — raksta žurnāls “Psiholoģijas Pasaule”.
Izpētes pirmsākumos zinātnieki “dežavu” saistīja ar šizofrēniju, taču to pierādīt nav izdevies. Tomēr zinātniekiem ir izdevies pierādīt saikni starp “dežavu” un deniņu daivas epilepsiju. Šī iemesla dēļ daļa “dežavu” pētnieku uzskata, ka tā ir neiroloģiska anomālija, kas saistīta ar nepareizu smadzeņu izlādes procesu.
Līdzīgs ir skaidrojums — tā ir atmiņas anomālija. Tā parādās, kad apziņa nostrādā ar nelielu aizturi. Zemapziņa saņem apkārtējās vides informāciju pirms apziņas. Tas izraisa “dežavu”, jo apziņa secina, ka pirms mirkļa saņemtā informācija ir zināma, lai gan patiesībā zemapziņa to saņēmusi par dažām sekundes daļām ātrāk nekā apziņa.
Vēl viena “dežavu” teorija saistīta ar cilvēka sapņiem, kuros viņš “atceras” nākotni. Sapņi paliek zemapziņā, un, kad cilvēks piedzīvo “dežavu” notikumu, viņš jūt, ka tas noticis pagātnē.
Pētnieki ir arī izvirzījuši teoriju, ka cilvēka viena acs attēlu identificē par dažām milisekundēm ātrāk nekā otra acs, izraisot “atcerēšanās efektu”. Taču šī teorija neizskaidro faktu, ka “dežavu” piedzīvo arī akli cilvēki.
Savukārt farmakoloģijā ir pierādīts, ka “dežavu” efektu var pastiprināt ar medicīnisko preparātu sajaukšanu, tādēļ “dežavu” rašanos skaidro kā ķīmiska procesa rezultātu.
