Anita Čapkovska sešus gadus nodarbojas ar vienu no pasaulē zināmākajām personības attīstības metodēm — biodeju. Tās izmantošanu atzinuši arī zinātnieki, šo metodi Anita, diplomēta biodejas skolotāja, apguvusi Leipcigas biodejas skolā. Maija sākumā pirmās nodarbības viņa piedāvāja arī aizkraukliešiem.
Ikdienā Anita Čapkovska ir arī lektore, un ar biodeju nesaistīta darba maršruts ved uz Rīgas un Vidzemes pusi, tajā skaitā Valku, Alūksni, Limbažiem. Aizkrauklē viņu uz sadarbību aicināja mācību centrs “Buts”. Paralēli šim darbam Anita aizkraukliešus gribēja iepazīstināt ar savu aizraušanos sešu gadu garumā — biodeju.
Saulainā pavasara pēcpusdienā pirms nodarbības Aizkraukles sociālajā centrā aicinājām uz sarunu “Staburaga” redakcijā. Jau pirmās tikšanās minūtes liecināja, ka mana sarunbiedre ir par savu lietu “degoša”, vitāla personība. Lai arī uz katru jautājumu pretī saņēmu garu un plašu komentāru, intervijā centos ielikt “esenci” no vairāk nekā stundu ilgās sarunas.
Uzvelk savu sapņu kleitu
— Kas ir biodeja?
— Angļu valodā to apzīmē ar “biodance”: “bio” — dzīve, “dance” — deja, tātad — dzīves deja. Metode, kuru sešdesmitajos gados radījis Čīles antropologs psihoterapeits Orlando Toro. Strādājot klīnikās, izpētījis un savas dzīves laikā secinājis, ka ikvienā cilvēkā ir piecas līnijas jeb sfēra, kas liek funkcionēt, sajust dzīvi un prieku dzīvot. Tās ir vitalitāte jeb dzīves enerģija vai jēga, kreativitāte, afektivitāte jeb maigums un emocijas, seksualitāte un transcendence. Katrā biodejas vivencijā (vivencia — no spāņu valodas “pieredze”) jeb nodarbībā strādāju ar šīm piecām līnijām.
— Zinot, ka dzīvei jēgas nav, jūs tomēr piedāvājat noticēt pretējam?
— Tas nekur neder, kāpēc tāds apgalvojums, ka dzīvei nav jēgas? Jādejo biodeja, un tad jēga būs katrai dienai un minūtei, priecāsies par to, ka esi dzīvs. Vitalitāte piešķir mērķtiecīgumu. Kreativitāte veicina radošo domāšanu. Arī nevērtīgu dienu var uztvert radoši. Mani novērojumi liecina, ka cilvēks, dejojot biodejas, pēkšņi sāk darīt lietas, kuras iepriekš nav atļāvies. Piemēram, sievietes sāk valkāt apģērbu, par kuru agrāk tikai sapņoja, maina ārējo izskatu, kļūst krāsaināki, dzīvāki. Man Limbažu grupā ir meitene, kas sākumā bija pelēka pelīte, bet tagad viņa grib būt krāsaina, nēsā puķainas kleitas — redzu skaistu jaunu sievieti, lepnu, staltu gaitu.
— Ko nozīmē reti dzirdētais vārds “afektivitāte”?
— Afektivitāte saistīta ar jebkuras dzīvas būtnes spēju sajust maigumu. Sākot no kaķa, kuram patīk, ja viņu glauda, līdz bēdu sagrautam cilvēkam, kuram sāpju remdēšanai vislabāk der apskāviens. Arī hiperaktīviem bērniem, kas ir mūsdienu problēma, pietrūkst mammas maiguma. Biodeja ir tas, ko esam aizmirsuši, jo biežāk domājam, kā tas izskatīsies no malas, ko citi par to teiks. Zemapziņā mēs visi ilgojamies pēc afektivitātes. Dejojot attīstās arī komunikācijas spējas, kad cilvēks cilvēkam iemācās elementāri pasniegt roku.
Iemācīt sajust otru
— Seksualitāti mēs katrs sev skaidrojam citādi. Ko tā nozīmē biodejā?
— Kustības ir viena no seksualitātes izpausmēm. Tie, kuri dejo, kļūst staltāki, kas saistās ar seksualitātes līniju. Iekāres rodas no spējas baudīt un sajust. Jūtot smaržu — ziedu vai parfimērijas, gūstam baudu. Tā arī savā ziņā rodas seksuāls uzbudinājums. Ūdens pieskārieni, lāsītes uz ādas rada sajūtas un uzbudinājumu. Biodeja māca šīs sajūtas, maņas sevī atklāt.
— Tas nozīmē, ka deja var beigties ar…?
— Nē, ar to tā nebeidzas, bet dejojot, piemēram, pāriem uzlabojas seksuālās attiecības. Cilvēki kļūst atklātāki, pauž savas vēlmes, līdz ar to pats sevi labāk saprot — “iznāk no skapja”. Kā mūsdienās ierasti notiek — sieva, vīrs strādā, kaut kur pa vidu ir bērni. Katrs dzīvo savā pusē, un pazūd kopā būšanas laiks. Kāds sekss var būt telefoniski vai internetā?
Pirms seksualitātes ir afektivitātes līnija — maigums, rūpes par otru cilvēku. Un otrādi — ar seksualitāti cilvēks saprot, ka vēlas darīt otram cilvēkam labu, patīkamu.
— Vārds “transcendence” man asociējas ar meditāciju. Kā šī piektā līnija izpaužas biodejā?
— Tā ir kā aiziešana aiz sava personīgā ego, integrācija, saplūšana pašam ar sevi, ar dabu, visumu, iziešana ārpus robežām. Personīgais ego pazūd augstākā apziņas līmeņa sasniegšanas vārdā. Vispirms jāsāk ar sevis apjaušanu, lai sajustu arī apkārtējos, lai nebūtu robots, kas strādā vien tāpēc, lai nopelnītu naudu. Dzīvojot, strādājot bez domāšanas, kā datorā visu darot “copy — paste”, riskējam pazaudēt savas personības attīstību.
Atklāsim sev
nezināmo pusi
— Dejojot visas šīs līnijas ir strikti noteiktas?
— Nē, tā nav, ka saku — tagad mums būs afektivitāte, tagad seksualitāte. Katrai konkrētajai grupai, konkrētajai nodarbībai vadītājs izstrādā plānu, skatās, vēro, un reizēm nākas mainīt vivencijas gaitu, ņemot vērā to, kā cilvēki tajā jūtas. Jā, tas ir liels un grūts darbs. Arī man nepieciešams kaut kur smelties spēku, un pirms nodarbībām transcendenci iegūstu, uzturoties dabā.
— Cik lielas ir nodarbību grupas?
— Dibinot grupu, vēlams savākt ap 15 — 20 cilvēku. Skaits, protams, atkarīgs arī no nodarbību telpas lieluma. Biodeja nav pāru deja, tas nav šovs vai koncerts, kuram gatavojoties iestudē soļus un kustības. Cilvēks dejo ar savām sajūtām un tur, kur mūzika viņu aizved, arī gūst savu pieredzi. Biodeja ir pieredzes metode, jo kādā brīdī, esot grupā, dejā, cilvēks var sajust līdz tam nezināmo, apslēpto dziļi viņā.
— Ar ko sākas praktiskā nodarbība?
— Pirmajā nodarbībā viens otru iepazīstam. Notiek saruna. Līdzko sākas nodarbību daļa ar mūziku, dalībnieki savstarpēji nesarunājas, runā tikai skolotājs. Dažkārt šo posmu nav viegli pārkāpt. Ir cilvēki, kuriem problēmas sagādā pieskaršanās citiem, un viņus nespiež to darīt.
Deja nevar būt bez mūzikas, un biodeja ir fiziskā un garīgā saplūšana ar mūziku, kas ir iedvesmas avots. Nodarbību vadītājs izmanto skaistu mūziku, kuru klausoties cilvēkam rodas sajūta, ka varētu izkust. Tā ir gan klasiskā, gan roks, džezs, popmūzika, tajā skaitā instrumentāli un vokāli skaņdarbi. Mūzika ir dažāda — Johana Štrausa valši, “The Beatles” dziesmas, grieķu komponista Vangeļa skaņdarbi, Latīņamerikas un Āfrikas, havajiešu mūzika. Saplūšana ar mūziku, kustību un esību grupā atklāj prieka un laimes sajūtu.
— Latviešiem nav viegli ar savu jūtu atklāšanu, citādā pieņemšanu.
— Sākumā, iespējams. Tāpēc vajadzīgs vērīgs skolotājs, kurš pieskaņo nodarbības gaitu. Pirmajā nodarbībā sasēžamies aplī, un aplis ir vieta kā māja, kā sievietes klēpis, dzemde, no kuras šie cilvēki piedzimst no jauna. Pieredze liecina, ka šie cilvēki vislabāko rezultātu sasniedz pēc gada, pusotra. Lai nodarbībā iegūtā jaunā kvalitāte dabīgi pārnestos uz ikdienas dzīvi. Ar pāris nodarbībām noteikti nebūs nekāda rezultāta. Te var pieminēt ilgstošos bezdarbniekus, kuriem grūti atkal sākt darba gaitas. Dejojot viņiem var palīdzēt atkal atgriezties sabiedrībā, dot motivāciju gribēt un darīt. Protams, nodarbības pārsvarā apmeklē sievietes, bet ir arī daži vīrieši. Bet tie, kuri atnāk, ir sajūsmā. Šādas nodarbības ļoti ieteicamas būtu augsta stresa apstākļos strādājošajiem, piemēram, uzņēmumu vadītājiem. Arī tiem, kuri ikdienu pavada darbā pie datora, biodeja ir iespēja fiziski izkustēties. Grupa cilvēku pieņem un ciena tādu, kāds viņš ir, nenosoda, nemāca un nekritizē. Piemēram, dūšīgs cilvēks, kuram kompleksi sava svara dēļ, nodarbību gaitā atskārst, ka ir foršs tāds, kāds viņš ir, kādam var būt mīļš, skaists un vajadzīgs.
— Vai šāda nodarbība nenorāda uz cilvēka trūkumiem, kas savukārt viņam varētu nepatikt?
— Dejot nāk arī cilvēki, kuri jau kaut ko dzīvē sasnieguši un vēlas atklāt sev ko jaunu. Daži sāk rakstīt dzeju, gleznot. Kāda meitene pēc nodarbībām atvēra savu uzņēmumu. Viņa pati atzina, ka nodarbības viņu ietekmējušas darboties šajā virzienā.
— Tātad šī nav kā anonīmo alkoholiķu grupa, kas sanāk kopā, lai sevi ārstētu.
— Protams, nē. Cilvēki nāk prieka pēc, tāpēc, ka grib kustēties, bet, piemēram, nav pāra, lai ietu uz ballītēm, nav balss, lai dziedātu korī. Biodejā nav iestudētu soļu, kas prasītu kādas prasmes, kas savukārt varētu būt komplekss. Nav jāuztraucas par to, ka nepratīs, kaut ko sajauks, būs sliktāks kā citi. Cilvēks var kontrolēt fizisko slodzi. Ja tā par lielu, neviens nespiež darīt vairāk.
— Cilvēki, atklājot par sevi ko jaunu, var gribēt mainīt arī savu dzīvi. Vai tas neapdraud, piemēram, laulības dzīvi?
— Nāk vīri un sievas, pārsvarā viņu attiecības uzlabojas. Arī ģimenē viens vēlas būt valdītājs, un otrs, pat daudzus gadus dzīvojot kopā, var neapzināties, ka ir apspiests. Iekšējie pārdzīvojumi rada veselības problēmas. Ja cilvēki dzīvo kopā tikai mantas dēļ, tāpēc, ka tā ir ērti, tad jājautā — kāpēc šāda savienība pastāv? Principā tad īsti nav, ko izjaukt, jo nekā arī nav. Pāriem, kuriem ir attiecības, biodeja var likt paskatīties uz otru citām acīm, atskārst, ka kaut kas nav pateikts, palūgts, pajautāts. Daudzos no mums ir kompleksi, par kuru eksistenci varam nenojaust, bet tie regulāri ietekmē ikdienas dzīvi. Dejojot šo dvēseles brūci atrod un pārklāj ar ko jaunu — laimes izjūtu, atbalstu vai ko citu. Jāpiemin, ka grupa jaunus dalībniekus pieņem pirmos trīs mēnešus. Tad grupu slēdz, jo izveidojies mikroklimats tās dalībniekiem ļauj izjust dziļākus pārdzīvojumus. Katrs jaunpienācējs šo iespēju samazina, un ar grupu jāsāk strādāt kā no jauna. Grupas ētika noteic, ka to, kas tajā izrunāts, neapspriež citur. ◆
