Tā kā dīzeļdegvielas cena pamazām palielinās, cilvēki laukos meklē alternatīvu degvielu, lai darbinātu traktorus, kombainus, kaltes un motorzāģus. Dīzeļdegvielu var aizvietot ar rapša eļļu.
Tā kā dīzeļdegvielas cena pamazām palielinās, cilvēki laukos meklē alternatīvu degvielu, lai darbinātu traktorus, kombainus, kaltes un motorzāģus. Dīzeļdegvielu var aizvietot ar rapša eļļu.
Pārbūve izdevīga
Lauksaimniecības tehnikas rudens izstādē “Rāmavā” par rapša eļļas izmantošanu stāstīja Bauskas rajona eļļas fabrikas “Iecavnieks” autovadītāji. Šajā uzņēmumā darbam ar tīru rapša eļļu pārbūvēts desmit kravas mašīnu un lauksaimniecības tehnikas vienību. Vīri veikuši ekonomisko aprēķinu, lai pārliecinātos, vai pārbūve bijusi izdevīga. Šosezon, novācot ražu 660 hektāru platībā, iztērēts 8418 litru eļļas. Vidējais patēriņš — 12,75 litri vienam hektāram. Ja ražu vāktu, izmantojot dīzeļdegvielu, kuras litrs maksā vidēji 61 santīmu, būtu jāiztērē 4,9 tūkstoši latu, bet, izmantojot rapša eļļu, kuras litrs maksā 45 santīmus, — 3,7 tūkstoši latu.
Lai parastu dīzeļdzinēju pielāgotu darbam ar rapša eļļu, transportlīdzeklim jāierīko eļļas tvertne, un tajā jābūt ierīcei, kura eļļu uzsilda. Tvertne jāsavieno ar dzinēju un jāveic citi nelieli sistēmas pielāgošanas darbi. Iecavnieki pašu izveidoto sistēmu slavēja un par tās trūkumiem daudz nerunāja.
Apsilda Vācijas parlamentu
Rapša eļļu dažādu dzinēju darbināšanai izmanto arī Bebru pagasta zemnieks Jānis Midegs. “Rapša eļļas izmantošana enerģijas iegūšanai nav nekas jauns. Jau pirms divdesmit gadiem Vācijā, Berlīnē, parlamenta ēku apkurināja, izmantojot rapša eļļu. Arī es to jau vairākus gadus izmantoju, darbinot lauksaimniecības tehniku, kalti, hidrauliskās iekārtas, motorzāģi,” piebilst Midega kungs.
Pats audzē, pats spiež
Bebrēnietis pats audzē rapsi un arī eļļu spiež savā saimniecībā. Ekonomiskos aprēķinus, cik naudas tādā veidā ietaupīts, viņš nav veicis. Taču eļļas spiede pa šiem gadiem atpelnīta. Midega kungs gan neizmanto tīru rapša eļļu, bet piejauc to fosīlajai dīzeļdegvielai. “Līdz šim starpība nebija liela — lietoju dīzeļdegvielu vai rapša eļļu. Taču, ja dīzeļdegvielas cena sasniegs 70 santīmu litrā, dzinēju darbināšanai izmantošu tīru rapša eļļu,” saka bebrēnietis.
Kaut gan rapša eļļas lietošana ļauj ietaupīt, Midega kungs saskata arī dažus trūkumus. Darbinot transportlīdzekļus ar rapša eļļu, sākumā tik un tā jālieto dīzeļdegviela, lai uzsildītu un varētu lietot eļļu. Neattīrīta eļļa ātrāk piesārņo degvielas filtru, un tas biežāk jāmaina. Darbinot ar eļļu jaunu dzinēju, tā jauda ir mazāka. Viņš gan ievērojis, ka, darbinot ar eļļu lietota transportlīdzekļa dzinēju, jauda pat palielinās.
Var iegūt elektrību
“Ja raugāmies nākotnē, lauksaimniecības produktu ražošana enerģijas iegūšanai ir viena no iespējām pārveidot saimniecības specializāciju. Gan no graudiem, gan eļļas var ražot degvielu, var ierīkot iekārtas, ar kuru palīdzību var pat ražot elektroenerģiju. Eiropā tas nav nekas jauns. Šajā gadījumā nav svarīga arī graudu kvalitāte. Piemēram, šogad lietus vasaras nogalē strauji pazemināja graudu kvalitāti, un lielu daļu izaudzētā nevarēja izmantot pārtikā, bet tehniskajai pārstrādei šāda labība derētu,” par lauksaimniecības produkcijas izmantošanas iespējām nākotnē prāto Jānis Midegs.
