Degvielas cenas Latvijā jau šobrīd ir ārkārtīgi augstas arābu valstu nemieru dēļ, savukārt vietējā valdība gatavojas situāciju vēl vairāk pasliktināt, palielinot akcīzes nodokli benzīnam, ieviešot obligāto degvielas rezervju glabāšanas nodevu, kā arī ceļot tarifus elektroenerģijai. Tā intervijā norāda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Uldis Sakne.
— Pēdējā laikā degvielas cenu kāpumu atkal var saukt par astronomisku. Kādi tam ir galvenie iemesli?
— Skaidrs ir tas, ka vislielākā ietekme uz degvielas cenām ir tam, kas notiek starptautiskajos tirgos. Respektīvi, degvielas cenas pasaules tirgū ir uzkāpušas jau līdz 1000 ASV dolāriem par tonnu — gan benzīnam, gan arī dīzeļdegvielai. Ar šādu cenu ir jāsamierinās degvielas iepircējiem arī Latvijā — nav nekādas iespējas mums iepirkt to par kādu citu cenu. Degvielas ražotāji un viņu pārstāvji ir izstrādājuši komerclīgumu formas, pēc kurām tā tiek piegādāta gan tiem, kas tirgo vairumā, gan tiem, kas pārdod mazumtirdzniecībā. Pasaulē ir dažādi reģistri, kas ļauj sekot līdzi degvielas cenām, parādot, kas notiek biržās.
Kamēr Austrumu valstīs situācija nestabilizēsies, degvielas cenas, protams, turēsies augstākā līmenī, nekā tas būtu bijis normālos apstākļos bez dažādiem ekstrēmiem pasākumiem. Jāteic gan, ka dažas arābu valstis ir paziņojušas, ka tās ir gatavas kompensēt iztrūkumu naftas tirgū, kas rodas saistībā ar notikumiem nemierīgajās zonās.
— Vai šāda kompensēšana ir reāla, ņemot vērā, ka tā saucamajām mierīgi dzīvojošajām arābu valstīm no biznesa viedokļa ir izdevīgi tas, kas šobrīd notiek Ēģiptē, Lībijā un vairākās citās vietās?
— No vienas puses, tām šāda situācija ir izdevīga. No otras puses, tas vairāk ir izdevīgi biržas spekulantiem. Spekulācijām biržās ir ļoti liela ietekme uz to, kādas mums ir degvielas cenas. Ņemot vērā ekstrēmos notikumus dažās valstīs, spekulanti izmanto iespēju palielināt cenu, izmantojot to, ka nav īsti iespējams noteikt, cik lielā mērā cenu uz augšu spiež iztrūkums, bet cik — spekulācijas. Diemžēl tā ir.
— Tas nozīmē, ka varam arī turpmāk sagaidīt degvielas cenu kāpumu tieši starptautisko notikumu ietekmē?
— Bez šaubām, cenu ietekmē notikumi valstīs, kurās tiek iegūta lielākā daļa naftas. Runājot par degvielas cenām, jānosauc arī notikumi Latvijā. Pašreiz aktuāli ir divi faktori — akcīzes nodokļa likmes pacelšana benzīnam par diviem santīmiem litram, kā arī palielinātais PVN. Tas kopā veido 2,44 santīmus litram. Komersantam ir jāņem vērā šis nodokļu pieaugums, kas tam obligāti būs jāsamaksā valstij, un tam ir jāsaprot, no kurienes šo naudu ņemt. Ir skaidrs, ka ir tikai viena iespēja, kā dabūt šo naudu — no galapatērētāja. No 1. jūlija tirgotāji būs spiesti benzīna cenu palielināt par nosaukto summu, lai samaksātu valstij nodokļus.
— Cenu palielinās arī nodeva par obligāto degvielas rezervju glabāšanu.
— Jā, šobrīd ir izsludināts konkurss par valsts krīzes rezervju pakalpojuma nodrošināšanu, to ir izsludinājusi Ekonomikas ministrija. Tas paredz degvielas rezervju iepirkšanu un glabāšanu Latvijas tautsaimniecībai 90 dienām apmēram 270 tūkstošu tonnu apmērā. Tas ir gadījumam, ja pēkšņi apstājas degvielas piegādes no jebkuras citas vietas. Redzot šos apjomus un summas, ir skaidrs, ka maksa par šīs degvielas uzturēšanu ir divi santīmi litrā vai pat nedaudz vairāk. Skaidrs, ka arī šo rezervju glabāšanas maksu valsts liek segt komersantiem, kuri ieved valstī un tirgo degvielu. Pati valsts šajā sakarā nekādas saistības neuzņemas. Maksa tiks aprēķināta, ņemot vērā konkursa rezultātus, summu, kas būs jāmaksā komersantam, kas nodrošinās degvielas glabāšanu. Precīzu šīs nodevas apmēru gan šodien ir grūti noteikt, bet aptuveni tā varētu būt apmēram divi santīmi, ko tirgotājs atkal būs spiests iekļaut cenā. Te gan jāņem vērā, ka arī šai summai klāt jārēķina PVN. Respektīvi, valsts jebkurā gadījumā pelnīs uz PVN rēķina. Tātad jāņem vērā, ka pie benzīna cenas kopumā būs jāpieliek ap pieciem santīmiem. Dīzeļdegvielai šis cenas kāpums būs nedaudz mazāks, jo tai vismaz pagaidām nemainīsies akcīzes nodokļa likme.
Protams, mēs nedrīkstam aizmirst arī citus faktorus, kas nevar neietekmēt degvielas cenu. Visi izmaksu, nodokļu likmju pieaugumi, kas skar jebkuru komersantu, ietekmē arī degvielas tirgotājus. Piemēram, gaidāmais elektroenerģijas tarifu pieaugums — tas arī sadārdzina degvielas tirdzniecību kaut vai uzpildes stacijās. Tur taču bez elektrības neko nevar izdarīt.
— Šovasar varam sagaidīt benzīna cenu vienu latu par litru?
— Diez vai būs tik traki. Šodien maksimālā 95. benzīna cena Latvijā ir 89 santīmi par litru. Pieskaitot piecus santīmus, iznāk nedaudz virs 90 santīmiem. Protams, ir iespēja, ka situācija pasaules tirgū normalizēsies un arī mazumtirdzniecības cena Latvijā nebūs tik augsta. Tomēr līdz 90 santīmu robežai tā varētu nonākt.
— Cik lielu prognozējat patēriņa apjoma samazinājumu pēc tam, kad būs veikti visi cenu palielinājumi?
— 2010. gadā, salīdzinot situāciju ar gadu iepriekš, benzīna realizācijas samazinājums ir bijis par 12%. Benzīnu visvairāk patērē tieši privātpersonas, bet dīzeli — pārvadātāji, lauksaimnieki, mežizstrādātāji, būvnieki utt. Arī apkurē izmanto dīzeļdegvielu. Dīzeļdegvielas lietojums ir plašāks nekā benzīna. Arvien plašāk kā motordegviela tiek izmantota arī sašķidrinātā naftas gāze. Un prognozējams, ka šogad tās patēriņa pieaugums būs vēl lielāks. Protams, ieguvēji būs arī kontrabandisti.
— Tātad var prognozēt, ka arī šogad jāsamierinās aptuveni ar 12% benzīna noieta samazinājumu?
— To tik nepārprotami nevar pateikt. Nebūs jau tā, ka neviens vairs nebrauks, izmantojot benzīnu. Baidos, ka šis samazinājums tiešām varētu būt 10% līdz 12% apmērā. Vienkārši cilvēki mazāk pirks automašīnas, kas darbojas ar benzīnu.
— Vai šāda situācija nevar jau tuvākajā laikā nozīmēt maksātnespēju, bankrotu daļai mazo Latvijā strādājošo degvielas tirdzniecības uzņēmumu?
— Te daudz kas ir atkarīgs no uzņēmējdarbības aktivitātēm un nodokļu politikas valstī. Ja nodokļi tiek nepārtraukti celti un rezultātā lēnām iznīkst reģionos strādājošie uzņēmumi, kas, iespējams, ir galvenie klienti mazajām degvielas uzpildes stacijām, protams, iznīks arī servisa iestādes, kas šos uzņēmumus apkalpo. Runa ir ne tikai par degvielas tirgotājiem, bet arī autoservisiem, mazajiem veikaliņiem utt. Rīgā vēl ir naudas apgrozījums, bet reģionos uzņēmumi pamazām iznīkst.
— Parasti tirdzniecībā darbojas princips — jo vairāk pērc, jo mazāk jāmaksā. Vai tas attiecas arī uz degvielas iepirkuma cenām?
— Par to ir grūti spriest, jo te runa ir par savstarpēji slēgtiem līgumiem, kuru nosacījumi visbiežāk ir komercnoslēpums. Šāda informācija netiek izpausta, lai konkurenti to nezinātu. Turklāt šo jautājumu uzrauga Konkurences padome — nedrīkst vienam vai otram tirgotājam piemērot īpašas atlaides. Vienam otram degvielas vairumtirgotājam jau ir bijušas problēmas ar Konkurences padomi. Tādējādi tiem ir jāņem vērā vienlīdzīgi nosacījumi.
— Ar ko ir izskaidrojams, ka šobrīd augstākā benzīna cena ir tieši tajā degvielas uzpildes staciju tīklā, kas ir viens no lielākajiem Latvijā?
— Šāda politika ir bijusi jau gadu gadiem. Te runa ir par tirgus nišām, ko mēģina atrast katrs no degvielas tirgotājiem, lai piesaistītu sev klientus. Mazais tirgotājs būtu tikai priecīgs, ja “Statoil” kā tirgus līderis cenu vēl vairāk paaugstinātu, jo tad pie mazā brauktu vēl vairāk. Savukārt “Statoil” to nav ieinteresēts darīt, jo tad klienti sāktu zust. Tādējādi “Statoil” cenu tur tieši tādā līmenī, lai nezaudētu klientus. Turklāt aptuveni pirms trim gadiem jau bija gadījums, kad mazie tirgotāji vērsās Konkurences padomē, uzskatot, ka “Statoil” pārāk daudz pazemina degvielas cenu. Faktiski visi pārējie tirgotāji pakārto savu darbību līderim. Ir taču skaidrs, ka gadījumā, ja kāds mazais tirgotājs sāktu pārdot degvielu par “Statoil” cenu, neviens pie viņa nebrauktu. Te nav runa par konkurences izkropļojumu vai vienošanos par tirgu. Lielais dara, kā grib, mazais — kā var. Mazie tirgotāji pat gribētu, lai “Statoil” palielina savas cenas vēl vairāk, jo tad viņi varētu nopelnīt vairāk. Tirgotāji kontrolē degvielas pārdošanas cenu ne tikai pa dienām, bet arī pa stundām un jūt — patērētāji paliek vai iet prom.
— Nereti dzirdama uzņēmēju un ekonomistu žēlošanās, ka brīdī, kad naftas un degvielas cenas starptautiskajā tirgū aug, tās palielinās arī Latvijā, bet, kad tās pasaulē samazinās, pie mums tās mazākas tā arī nekļūst. Kur problēma?
— Jā, ir dzirdēti dažādu ekspertu atzinumi, īpaši no bankām. Tomēr — ja cena laiku pa laikam nekristu, tad šobrīd būtu jau uzkāpusi debesīs. Daļēji nosacījumi te tomēr tiek ievēroti.
