Lietainais laiks šajās dienās apstādinājis pērnās zāles dedzināšanas sērgu. Tomēr, visticamāk, nepavisam. Aizvadītājās brīvdienās Latvijā kūla dega ar plašu vērienu. Arī Aizkraukles reģions nav izņēmums.
Kopumā šogad jau bijuši 997 kūlas ugunsgrēki, 29. un 30. martā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vien saņēma 172 izsaukumus. Vienā diennaktī nodega vairāk kā 400 hektāru pērnās zāles. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles brigādes komandieris Guntars Laukazīle informēja, ka aizvadītājās brīvdienās izsaukumu netrūka, jo laiks bija saulains, un tādā veidā cilvēki ik gadu cenšas “sakopt” apkārtni. Apdzīvotajās vietās dega mazākās platībās, bet laukos pat vairāku hektāru platībā. Guntars Laukazīle atzīst, ka “līderis” kūlas ugunsgrēku ziņā šogad ir Jaunjelgavas novads. Arī iepriekš tur dedzis. Uz dažiem pagastiem ugunsdzēsējiem nācies braukt pat vairākas reizes. Neviens cilvēks aizdedzinātās vietas tuvumā gan nav manīts. Dažāda lieluma platības dega arī citos novados.
Ik gadu ugunsdzēsēji un policisti brīdina, cik nepareizi un bīstami ir dedzināt kūlu. Arī Pļaviņu novada pašvaldības policija regulāri atgādina, ka zemes īpašniekiem jāsakopj savi īpašumi, lai nebūtu, ko dedzināt. Tas nozīmē, ka regulāri jāpļauj zāle, lai novērstu kūlas veidošanos. Tomēr iepriekšējā gada neizdarību var izjust ik pavasari. Pļaviņu novada pašvaldības policijas priekšniece Zane Grīnberga pastāstīja, ka jau pirms Lieldienām sāktas kopīgas patruļas ar Valsts policijas darbiniekiem, lai kontrolētu situāciju un novērstu kūlas dedzināšanu.
— Noformēts viens administratīvais protokols par ugunsdrošības prasību pārkāpumu — nenovāktu pērno sauso zāli. Braucot pa novadu, var redzēt, ka pirms laika ir dedzināts. Pirms Lieldienām vairākas reizes atklājām degšanu, bet tuvumā nevienu nemanījām. Tad liesmas izdevās apdzēst pašu spēkiem. Ir platības, kurās pērn dedzināja zāli, bet šogad var redzēt, ka lauki ir pļauti. Vakar priecājāmies, ka līst lietus — tātad kūlu neviens nededzinās, — stāsta Zane Grīnberga.
Policistiem “ražīgs” bijis pagājušais gads, jo no visiem Pļaviņu novadā noformētajiem protokoliem seši procenti bija tieši par kūlas dedzināšanu, kad cilvēki pieķerti notikuma vietā. Zane Grīnberga teic, ka tie pārsvarā ir gados vecāki cilvēki, kuri acīmredzot visu mūžu to darījuši. Viņus grūti pārliecināt, ka šī nodarbe apdraud pašus un citus, kā arī īpašumus. Naudas sodi par kūlas dedzināšanu paredzēti bargi — no 280 līdz 700 eiro, un pensionāram tā ir liela summa.
Neretas novada Mazzalves pagasta pārvaldes vadītāja Zeltīte Odiņa atzina, ka vismaz viņu pusē Lieldienu brīvdienas pagāja mierīgi — varēja redzēt, ka cilvēki grāba un dedzināja pērnās lapas, zarus, tīrīja grāvmalas, bet kūlu neviens nededzināja.
— Citus gadus ir bijis pa kādam gadījumam, bet nevar teikt, ka mūsu pusē to dara ļoti aktīvi. Lauki un apkārtne noteikti kļūst sakoptāki, iespējams, cilvēki ir apzinīgāki. Jāpriecājas arī, ka nekas neaizdegas no pavirši nomestiem izsmēķiem, — saka Zeltīte Odiņa. ◆
