Rakstu jums, jo mans pacietības mērs attiecībā uz “Latvijas pasta” darbu ir pilns.
Rakstu jums, jo mans pacietības mērs attiecībā uz “Latvijas pasta” darbu ir pilns. Lūk, daži piemēri par pasta darbības paviršību.
Man atsūtīja paziņojumu par maksājumiem. Pērn 27. decembrī samaksāju rēķinu (ir kvīts), bet šogad 11. janvārī saņēmu vēstuli, kurā aicināja samaksāt jau nomaksāto rēķinu. Vai tad tiešām tagad, kad tehnoloģijas ir tik tālu attīstījušās un viss ir datorizēts, ir normāli, ka tiek pieļautas šādas kļūdas? Agrāk ar roku ievilka ķeksīti, un viss bija kārtībā.
Pirms Ziemassvētkiem es un mans dēls atsevišķi aizsūtījām uz ASV pakas. Kā vēlāk izrādījās, bijām sūtījuši vienā dienā — 14. decembrī. Dēla sūtīto paku adresāts saņēma 11. janvārī. Paka, ko sūtīju es, vēl līdz šai dienai nav saņemta. Nesen biju pastā un uzrakstīju iesniegumu. Žēl pazudušās pakas, arī par sūtīšanu samaksātā naudassumma bija liela —
24,72 lati.
Pirms Ziemassvētkiem saņēmu paziņojumu par sūtījumu. Pastā ierados pulksten 15, tur bija 15 cilvēku gara rinda, strādāja trīs vai četras kases. Paņēmu numuriņu, mazliet pagaidīju, rinda uz priekšu virzījās ļoti lēni. Tā kā man nekur nebija jāsteidzas, nolēmu iet mājās un sūtījumu izņemt vēlāk. Pastā atgriezos ap 17, un liels bija mans pārsteigums, ka mans iepriekš izņemtais numuriņš vēl derēja. Pasta darbiniecēm klienti ir vienaldzīgi. Viņas strādā kā aizmigušas, jo algu saņem par stundām. Saprotu, ka algas ir mazas, darbinieces jaunas un strādāt negrib vai neprot, bet attieksme…
Starp maniem paziņām ir cilvēki, kas vēl nav saņēmuši Jaungada apsveikumus. Tagad pastu ved motorizēti, avīzes bieži piegādā ar nokavēšanos, tad tās negribas lasīt, jo informācija vairs nav aktuāla.
Tie ir tikai daži gadījumi no manas pieredzes, ar pasta darbinieku bezatbildību noteikti ir saskārušies arī citi.
Ar cieņu — Marija
(uzvārdu laikrakstā publicēt nevēlas).
