“Staburaga” redakcijai zvanīja Rasma Drevinska no Mazzalves.
“Manai astoņpadsmitgadīgajai mazmeitai pirms neilga laika piedzima bērns. Ne mazmeita, ne viņas draugs pašlaik nestrādā. Sociālais dienests viņus atzinis par mazturīgajiem. Pēc atgriešanās no slimnīcas mazmeita devās uz Mazzalves sociālo dienestu, lai lūgtu palīdzību, bet vienīgais, ko viņa saņēma, bija zeķu pāris, ko adījušas pagasta bezdarbnieces. Kāpēc pagasta vadītāja var saņemt 750 latu mēnesī, kultūras darba organizatore var strādāt vairākos amatos un saņemt vairākas algas, bet nevar palīdzēt jaunajai ģimenei?” “Staburaga” redakcijai vaicā mazzalviete.
Atbild Neretas novada pašvaldības sociālā dienesta sociālā darba speciāliste Anita Vectirāne:
— Jaundzimušo Mazzalves pagastā reģistrēja 25. maijā. Pagastā ir tradīcija — pēc reģistrācijas bērnam dāvināt zeķīšu pāri. Pēc bērna dzimšanas jaunā ģimene sociālajā dienestā nav lūgusi nekādu palīdzību. 18. maijā šai ģimenei piešķirts trūcīgās ģimenes statuss, līdz ar to viņi saņem visus pienākošos pabalstus. Ir saņēmuši arī pārtikas paku. Bērna tēva dzīvesvieta nav deklarēta mūsu pagastā, līdz ar to viņam nekādu palīdzību nevaram sniegt. Māte grūtniecības laikā strādāja “simtlatniekos”, tādēļ viņa bija nodarbināta vieglākos darbos. Cik varējis, tik pagasts ģimenei ir palīdzējis.
Domāju, ka sašutumu izraisījis tas, ka pirms novadu reformas Mazzalves pagastā visām jaunajām ģimenēm piešķīra vienreizēju bērna dzimšanas pabalstu — 100 latu. Kopš novadu reformas šādu pabalstu pagastā vairs nepiešķir.
Ja ģimene sociālajā dienestā vērsīsies ar iesniegumu palīdzības sniegšanai, to izskatīsim. Pagaidām gan šādu iesniegumu neesam saņēmuši.
