Ir kapusvētku laiks, un tas ir laiks, kad cilvēki biežāk nekā citkārt ar ziedu pušķiem dodas uz kapsētu. Teju vai konkursu var rīkot, kura kopiņa greznāka, kurai vairāk ziedu. Par to viedokli pauda Iveta no Pļaviņām, kura ilgāku laiku dzīvojusi ārzemēs.
‘‘Es apbrīnoju latviešu māniju tā apdāvināt ar ziediem mirušos. Tas jau ir izveidojies par kultu. Vai daudzi no aizgājējiem saņēmuši no tuviniekiem ziedus tāpat vien, prieka pēc, kad bija dzīvi? Bet, kad cilvēks nomirst, tad nu apber viņu ar ziediem. Esmu pārliecināta, ka, dzīvam esot, tie bija daudz vairāk nepieciešami.
Ilgāku laiku dzīvoju Īrijā. Man ļoti patika īru tradīcija — kādam aizejot mūžībā, ziedus dāvināja aizgājēja tuviniekiem. Tā saucamie simpātiju pušķi, kuriem pievienoti arī līdzjūtības vārdi, kalpoja kā mierinājums un iepriecinājums aizgājēja radiniekiem, tā cenšoties mazināt skumjas par tuvinieka nāvi.
Savukārt bērēs pavadītāji ieradās tikai ar kādu simbolisku ziediņu. Arī kapus pēc tam nekopj kā mazdārziņus. Ir piemineklis, zāliens, kāds ziediņš.
Protams, ir jāatceras mirušie, tikai mēs, viņus pavadot un pēc tam atminoties, aizejam pārāk lielās galējībās, manuprāt, vairāk laika vajag veltīt dzīvajiem,’’ saka Iveta. ◆
