Neretiešu Karīnas un Guntara Krūkļu ģimenē aug trīs bērni — Matīss (14), Līna Evelīna (7) un Arvis (2 gadi, 8 mēneši). Ziemassvētkos mājās vienmēr smaržo pašu cepti pīrāgi un piparkūkas, eglīte ir līdz griestiem, un Ziemassvētku vecīti gaida gan lieli, gan mazi.
Kalendārā sarkani iekrāsotās dienas liecina, ka ir klāt ilgi gaidītās Ziemassvētku brīvdienas un visi kopā var atpūsties. Krūkļu ģimenes pieaugušajiem tad cītīgi jāgatavojas svētku vakaram. “Bērni jau laikus pasaka, kādas dāvanas vēlas saņemt, taču mums šis saraksts vēl ir jāpārskata un jāizlemj, vai Vecītis tik smagu maisu varēs panest,” stāsta Karīna.
Vecākajam dēlam Matīsam kāroto florbola nūju Vecītis jau atsūtījis iepriekš, laikam baidījies, ka maisā vairs nebūs vietas, jo Matīsa sarakstā esot bijušas arī citas dāvanas. Līnai šobrīd aktuālas ir lelles un visi leļļu piederumi, bet Arvis būšot lauksaimnieks, viņam interesē traktori un smagās automašīnas. “Pie mums nāk tāds kautrīgs un steidzīgs Ziemassvētku vecītis — reizēm pieklauvē pie loga vai pie durvīm, kamēr bērni skrien skatīties, viņš jau ir prom. Tā arī nevienam no ģimenes nav izdevies viņu ieraudzīt,” nopietni stāsta Guntars.
Lai saņemtu kārotās dāvanas, ir kārtīgi jāiemācās dzejolīši, bet, ja kāds ir tā uztraucies, ka nevienu nevar atcerēties, pirmklasniece Līna vienmēr ir gatava runāt arī citu vietā.
Krūkļu ģimene svētvakaru pavada pie Guntara vecākiem Rembatē — tā tas notiek jau daudzus gadus. “Visiem ir vairākas brīvdienas, varam būt kopā ar vecākiem, brāļa un māsas ģimenēm un izbaudīt svētku klusumu un mieru. Mums šie svētki vairāk saistīti ar pārdomu laiku, ar to, ka varam būt kopā ar saviem mīļajiem. Jaunajā gadā gan gribas vairāk jautrības,” stāsta Karīna.
