Līdz šim Jaunjelgava bija viena no vietām, kurai nebija grāmatas par tās vēsturi un tagadni, tagad tāda ir. Tās vāku rotā trīs pilsētas vēsturiskie ģerboņi, un tās autore ir Jaunjelgavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilga Bruņeniece.
Grāmatu par Jaunjelgavu ieteica veidot Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks. Jau 2015. gada rudenī Jaunjelgavas novada dome nolēma izdot grāmatu par pilsētu, un šim darbam uzrunāta skolotāja un novada vēstures pētniece Ilga Bruņeniece. Ar atmiņu stāstiem, pētījumiem un fotogrāfijām viņai palīdzēja daudzi tagadējie un bijušie jaunjelgavieši, un grāmata tapa apmēram divu gadu laikā.
Grāmata izdota par Jaunjelgavas novada domes līdzekļiem, šim mērķim līdzekļus no tā dēvētajām deputātu kvotām piešķīra arī Saeimas deputāts, jaunjelgavietis Juris Vectirāns.
Svētki visiem
Grāmatas atvēršanas svētkos Jaunjelgavas kultūras nama zāle bija interesentu pilna, un bija jūtams — jaunjelgavieši ļoti priecājās par savu grāmatu. Cilvēki ar īpašām gavilēm un ziedu klēpjiem sveica tās autori.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks atzina, ka viņam bija svarīgi, lai grāmatā minētie fakti būtu patiesība, tāpēc daudz vētīts un skaidrots. “Domāju, ka šo grāmatu lasīs. Arī nākamās paaudzes, tāpēc kļūdīties nedrīkst,” saka Guntis Libeks. “Lasiet, vērtējiet, un sveicu mūs visus ar šīs grāmatas iznākšanu.”
Ilga Bruņeniece atklāj: nav jau tā, ka par Jaunjelgavu nevienas grāmatas nekad nav bijis, jo divas grāmatas senāk izdotas: 1926. gadā izdota 24 lappušu bieza grāmatiņa, kurā bijušas bagātīgas ziņas par tā laika pilsētas dzīvi, savukārt pēc piecdesmit gadiem — Jaunjelgavas pilsētas izpildkomiteja 1976. gadā izdeva 20 lappušu grāmatiņu par Jaunjelgavu.
Nupat izdotajai grāmatai ir 160 lappušu, un tajā ir ziņas gan par Jaunjelgavas vēsturi, gan mūsdienām. Grāmata sakārtota nodaļās par dažādām jomām, piemēram, tajā ir ziņas gan par iedzīvotājiem un uzņēmumiem, gan tirgu, frizētavām, veikaliem. Tāpat tajā var atrast faktus par ievērojamiem cilvēkiem, kuru vārds saistīts ar Jaunjelgavu. Grāmatu papildina unikālas vēstures fotogrāfijas, bet izdevuma beigās ir apkopojoša tabula ar nozīmīgākajiem gada skaitļiem un notikumiem Jaunjelgavas vēsturē.
Kad dzelzceļš aiziet secen
Grāmatā “Jaunjelgava” publicēts arī bijušā jaunjelgavieša, vides zinātņu maģistra Raimonda Mežaka pētījums par dzelzceļa līniju Jaunjelgava — Menta, kuru Pirmā pasaules kara laikā izbūvēja vācu armija.
Raimonds Mežaks stāsta, ka šai tēmai pievērsies, jo jau bērnības gados to uzskatījis par netaisnību — citās apkārtnes vietās, piemēram, Skrīveros un Aizkrauklē, dzelzceļa stacijas ir, bet viņa dzimtajai pilsētai dzelzceļš aizgājis garām. “Tad Antona Vasiļevska grāmatā “Latvijas valsts mežu apsaimniekošana 1918 — 1940” izlasīju par dzelzceļa līniju no Mentas stacijas uz Jaunjelgavu. Vācu armijas daļas, kas Pirmā pasaules kara laikā bija okupējušas Zemgali un Kurzemi, savām vajadzībām būvēja dzelzceļus un tos plaši izmantoja,” stāsta Raimonds. “Ziņkārības vadīts, sāku pētīt, un atklāju interesantus faktus.” Viņa atklājumus nu var izlasīt jaunajā grāmatā, un tajā ir arī foto ar Mentas staciju 1917. gadā.
Jaunjelgavā Raimonds Mežaks dzīvoja no 1978. līdz 1994. gadam, un te absolvējis pamatskolu, bet tagad viņa dzīve un darbs rit Cēsīs un Valmierā. Viņš skolas laikā darbojies novadpētniecības pulciņā, kuru vadījusi skolotāja Ilga Bruņeniece. Raimonds atklāj, ka vēsturnieka izglītības viņam nav, bet rakstīšana gan nav sveša, jo nedaudz raksta “Meža avīzei”.
Dāviniet grāmatu!
Apgāda SIA “Vesta—LK”, kurā izdošanai sagatavota grāmata “Jaunjelgava”, vadītāja Ligita Kovtuna atzina, ka tagad viņai Jaunjelgava šķiet pazīstama un savējā. Viņa atklāja, ka grāmatas manuskriptu domes priekšsēdētājs Guntis Libeks lasījis līdz ar viņu, un to darījis vismaz reizes četras. Ligita Kovtuna piebilda, ka darbs izdevies lielisks, un tagad jaunjelgaviešiem būs, ko savējiem dāvināt svētkos kāzās un citos godos. “Nesakiet, ka jaunie grāmatas nelasa. Lasa! Uzdāviniet, un redzēsiet, kā šī grāmata viņus “ievilks”!” piebilst viņa.
Pirmais solis rakstniecībā
Grāmatas autore Ilga Bruņeniece atklāj: grāmatu atverot, viņai bijusi ļoti neparasta sajūta. “Biju pārsteigta, ka pasākumā bija tik daudz cilvēku, kuri nāca ar lielu labestību,” saka viņa. “Taču mani ļoti sajūsmina arī fakts, ka pēdējos gados ļoti augusi cilvēku interese par Jaunjelgavu un dzīvi tajā. Pilsēta kļūst sakoptāka un skaistāka, un lielāks arī iedzīvotāju lepnums par savu pilsētu.”
Kādi pārsteigumi bijuši, šo grāmatu rakstot? “Prieku sagādā atsevišķi sīkumi, piemēram, līdz šim nevarēju iztēloties, kur Jaunjelgavā bijusi latīņu skola. Tāpat interesants atklājums bija fakts par dzelzceļa līniju Menta — Jaunjelgava. Uzskatu, ka grāmata izdevusies laba, jo tajā ir vispusīga informācija, aptverot gan senatni, gan mūsdienas.”
Ilga Bruņeniece atklāj, ka Jaunjelgavā viņa dzīvo kopš 1983. gada, kad sāka strādāt Jaunjelgavas vidusskolā, un šo gadu laikā pilsētu iemīlējusi. Grāmata “Jaunjelgava” ir skolotājas pirmais solis rakstniecībā.
***
Grāmatas atvēršanas svētkos notika loterija, kurā desmit laimīgie savā īpašumā ieguva jauno grāmatu. Citi to varēja iegādāties un arī turpmāk to varēs nopirkt Jaunjelgavas novada domē. ◆
Uzziņa
◆ Jaunjelgava ir 14. vecākā Latvijas pilsēta.
◆ Latvijā ir maz tādu pilsētu, kam bijis tik daudz nosaukumu kā Jaunjelgavai: Sērene, Jaunpilsēta vai Jaunpilsētiņa, Jelgaviņa vai Jaunā Jelgava, Jaunā Rīga jeb Nairi, Fridrihštate. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tai piešķirts Jaunjelgavas nosaukums.
◆ 2015. gadā Jaunjelgavā ir 2400 iedzīvotāju: 1780 latviešu, 406 — krievu, 71 — lietuviešu, 57 — baltkrievu , 37 — ukraiņu, 49 — citu tautību pārstāvji.
(No grāmatas “Jaunjelgava”)
