Izstādē “Lauku sēta 2005” Rāmavā savus izstrādājumus apskatīt un iegādāties piedāvāja Aizkraukles rajona amatnieces un rokdarbnieces, ādas apstrādes prasmi rādīja Inta Bodrova un Inese Kāpiņa.
Izstādē “Lauku sēta 2005” Rāmavā savus izstrādājumus apskatīt un iegādāties piedāvāja Aizkraukles rajona amatnieces un rokdarbnieces, ādas apstrādes prasmi rādīja Inta Bodrova un Inese Kāpiņa.
Katram novadam savs stends
Puse “Rāmavas” izstāžu zāles bija atvēlēta lauksaimniecības tehnikai, tās rezerves daļām, iekārtām un citām ar šo nozari saistītām lietām, bet otra puse — Latvijas lauku sieviešu apvienības iekārtotajiem stendiem. Katrs novads piedāvāja kaut ko interesantu. Vidzemnieces — šūto apģērbu, pašu rokām darinātu neparastu formu spilvenus, apgleznotus dāvanu maisiņus. Latgalieši lepojās ar koka izstrādājumiem, adījumiem un audumiem, bet vislielāko prieku, īpaši bērniem, sagādāja no Aglonas vestie pašu gatavotie mūzikas instrumenti.
Zemgaliešu stendā bija adījumi, tamborējumi, austie audumi, dažādi gardumi. Aizkraukles rajona rokdarbnieču darinājumi — vallietes Ausmas Burkānes tamborētie cimdi, sedziņas un galdauti, Skaidrītes Baturovičas mezglojumi. Bija arī medus no Kurmenes. Amata prasmi rādīja ādas apstrādes meistares — aizkraukliete Inta Bodrova un koknesiete Inese Kāpiņa.
Par “izrādi” gatavi piemaksāt
Inese Kāpiņa atzīst, ka interese par amatnieku darinājumiem pēdējos gados kļūst arvien lielāka. Deviņdesmito gadu sākumā un vidū, kad veikalos varēja iegādāties visu, ko sirds kāro, roku darinājumi vairs nebija cieņā, taču nu arvien vairāk cilvēku novērtē amatniecības meistaru darinājumus. Lai kaut nedaudz parādītu ādas apstrādes meistara darbu, Inta Bodrova izstādes laikā pēc pircēju pasūtījuma atslēgu piekariņos iededzināja cilvēku iniciāļus vai vārdu. Savukārt Kāpiņas kundze atbilstoši pircēja vidukļa apkārtmēram pārveidoja ādas jostas.
“Ārzemēs cilvēki kā lielu brīnumu vēro manu darbošanos — kā nogriežu jostas galu, no jauna pielieku sprādzi, veidoju caurumiņus un iesitu stiprinājumus. Viņi pat ir gatavi par šo “izrādi” piemaksāt,” stāsta Inese Kāpiņa. Novembrī viņa dosies uz Vācijas pilsētām Rostoku un Ķīli, kur piedalīsies Ziemassvētku gadatirgū. Rostokā šajā laikā svin pilsētas svētkus, un pirmā to nedēļa veltīta Latvijai, jo Rīga ir tās sadraudzības pilsēta. Rīgas dome piedāvāja Latvijas lauku sieviešu apvienības rokdarbniecēm ar saviem izstrādājumiem piedalīties gadatirgū, un Kāpiņas kundze piekrita.
“Vācijā un citās Eiropas valstīs iedzīvotāji Ziemassvētkos cenšas saviem tuviniekiem uzdāvināt kādu meistara darinātu nieciņu, nevis lielveikalu masveida produkciju. Dāvanai ir vēl lielāka vērtība, ja tā ir “ar stāstu”. Tāpēc pircēji vienmēr izjautā meistaru gan par viņu pašu, gan par darbiem, fotografē un pat lūdz autogrāfu,” teic Kāpiņas kundze.
Mācīs mākslas skolā
Taču pirms došanās uz Vāciju jāpaveic vēl dažas lietas. Latvijas lauku sieviešu apvienība no Eiropas sociālā fonda saņēmusi finansējumu laucinieku apmācības centru izveidei. Vienu no apmācības centriem bija plānots veidot Koknesē, kur Kāpiņas kundzes vadībā interesenti apgūtu ādas apstrādi. Vienā grupā jābūt 15 cilvēkiem, bet koknesietes darbnīcā tik daudz mācekļiem vietas pietrūkst. Tāpēc viņa projektā iesaistīja ādas apstrādes meistari Intu Bodrovu un vienojās, ka apmācība notiks Aizkraukles mākslas skolā. Piecpadsmit sieviešu no Aizkraukles un Kokneses uz pirmo nodarbību sanāks jau oktobra vidū. Viņas mācīsies līdz aprīlim un paralēli ādas apstrādei apgūs tirgzinību pamatus.
Inese Kāpiņa šogad iesaistījusies arī Nodarbinātības valsts aģentūras projektā invalīdu apmācībai un nodarbināšanai. Līdz jaunajam gadam ādas apstrādes iemaņas Kāpiņas kundzes darbnīcā apgūs viens invalīds, bet no nākamā gada sākuma — vēl viens. Koknesiete apsver iespēju pieņemt šos cilvēkus pastāvīgā darbā, jo darāmā ir daudz.
