Starp Jaunjelgavu un Skrīveriem noticis pirmais kolektīvais Daugavas pārpeldējums. Peldējumu jeb “Baltas kazas Daugavas pārpeldēšanas festivālu 2018” rīkoja biedrība “Daugavas abi krasti”. Pasākumā piedalījās 28 peldētāji.
Starp festivāla dalībniekiem bija gan profesionāļi — triatlonisti, kuriem šādi peldējumi ir ikdiena, gan tie, kuri Daugavu pēdējo reizi pārpeldēja pirms 20 gadiem. Pasākumā piedalījās ne tikai vietējie — jaunjelgavieši un skrīverieši, bet arī vīri un sievas no kaimiņu novadiem — Aizkraukles, Ķeguma, Ogres, Ikšķiles — un vairāki rīdzinieki.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, atklājot pasākumu, to nosauca par unikālu. Līdz šim vēstures datos neesot rodams fakts, ka šajā vietā jebkad būtu notikušas līdzīgas sacensības.
Starts peldējumam bija Jaunjelgavas pusē, kuģīša piestātnē. Līdz otram krastam dalībnieki peldēja bez laika fiksēšanas. Savukārt no piestātnes pie Klidziņas atpakaļ uz Jaunjelgavu pasākuma rīkotāji deva kopīgu startu.
Ātrākais bija Jānis Ozoliņš no Latvijas Triatlona federācijas. Viņš aptuveni 400 m garo distanci veica 4,33 minūtēs. Otrs ātrākais — Rihards Čaiba, trešais — Alvis Krilovskis. Alvis ir ikšķilietis, triatlonists. No Ikšķiles līdz Jaunjelgavai atbraucis ar velosipēdu. Par pasākumu Jaunjelgavā viņš teic, ka šāds peldējums viņa pusē notiek septīto gadu, tāpēc varējis palīdzēt ar padomu Jaunjelgavas pasākuma rīkotājiem.
Uzvarētājiem, kā arī visiem pārējiem dalībniekiem balvas sagādāja restorāns “Klidziņa”, zemnieku saimniecība “Kumelītes”, Skrīveru pārtikas kombināts, Jaunjelgavas un Skrīveru novada paš-
valdības, kā arī pasākuma rīkotāji.
Vislēnāko peldētāju — Māru Lapu — ar dāvanu karti sveica restorāns “Klidziņa”. Kāpēc nepaveicās, Māra saka — nebija spēka. Dzīvojot starp Ķegumu un Jaunjelgavu, pie Daugavas, bet, kad Ķeguma spēkstacija pazemina ūdens līmeni upē, krasts ir vienās dūņās. Tā un citu iemeslu dēļ peldēšana nav gluži ikdienišķa nodarbe. Tomēr, līdzko uzzinājusi par šādu festivālu, par piedalīšanos nav šaubījusies.
Biedrības “Daugavas abi krasti” pārstāvis Jānis Zariņš teic, ka pasākuma aizsācēji jeb idejas piespēlētāji ir skrīverieši Andris Sakss un Jānis Ērglis. Vienu no viņiem Jānis pamanījis, “skaisti, profesionāli peldam gar piestātni”. Par otru, kuru Jānis sauc par “peldošo galvu”, viņš saka: “Jāņu vakarā, kas bija vēss, un es, ģērbies biezā jakā, stāvēju krastā, šis cilvēks peldēja. Pamāju viņam, un viņš man pretī. Abu vīru piemērs raisīja un attīstīja domu par peldējuma rīkošanu tieši šajā vietā.”
“Staburaga” uzrunāti, Jānis un Andris teic — šovasar grēks nepeldēt. Jānis par sevi saka — man patīk pabaidēt, mēdzu uz ilgu laiku aizturēt elpu un ienirt. Pārējie nereti sāk satraukties par to, vai izpeldēšu. Tik lielus gabalus kā šajā dienā gan peldot reti. Abi apstiprina, ka labprāt arī nākamajā gadā piedalītos, vien ieteikums rīkotājiem — turpmāk profesionāļiem un amatieriem rīkot atsevišķus peldējumus.
Jānis Zariņš lielu paldies saka pavadošās grupas glābējiem, arī palīgiem — “Baltas kazas” komandai, Gintam, Zitai, Gatim, Ainim, Kārlim un Jānim un pārējiem vietējiem jauniešiem, bez kuriem festivālu Jaunjelgavā nebūtu iespējams sarīkot. ◆
