Aizkraukles pagasta “Cepļu” saimniecei Zentai Baumanei rīt 50 gadu jubileja. Vīrs un meitas gribēja viņai sarīkot plašākas svinības, bet jubilāre to nevēlas. Šajā nozīmīgajā dienā viņa būs kopā tikai ar savu ģimeni.
Aizkraukles pagasta “Cepļu” saimniecei Zentai Baumanei rīt 50 gadu jubileja. Vīrs un meitas gribēja viņai sarīkot plašākas svinības, bet jubilāre to nevēlas. Šajā nozīmīgajā dienā viņa būs kopā tikai ar savu ģimeni.
Vecāka nekļūst
— Savas dzimšanas dienas nekad neesmu vēlējusies īpaši izcelt, lai cik gadu arī paliktu. Gadus neskaitu, jo jūtos jauna un vesela, tāda pati kā pirms desmit piecpadsmit gadiem. Nekādu atšķirību nemanu ne dzīves uztverē, ne spriedumos, ne veselības ziņā. Krājas vienīgi dzīves gudrība un pieredze, kura gadu gaitā iegūta darbā, ceļojot pa citām valstīm, strādājot mājās un dārzā, audzinot meitas, — saka Zenta Baumane.
Muzikāla ģimene
Zenta un Imants Baumaņi savulaik iepazinušies kādā mediķu ballē. Nu jau daudzus gadus tālu aiz Aizkraukles rajona robežām pazīstama Imanta Baumaņa kapela, kurā viņš muzicē kopā ar meitām Solvitu un Ivetu. Arī Zentas kundzei patīk dziedāt, tomēr ģimenes kapelā viņa nav iekļāvusies. Viņa bieži brauc savējiem līdzi, kad viņi spēlē Latvijā vai ārzemēs, dažkārt paliek arī mājās, lai pieskatītu saimniecību.
Braucienos var iemantot jaunus draugus, vērot un salīdzināt, kā sievietes dzīvo citās pasaules vietās. Pēc tam Zentas kundze vienmēr saprot, ka dzimtajā Aizkrauklē tomēr ir vislabāk, un, pārbraucot mājās, jau pirmajā vakarā noskrien pie Daugavas, kuras krastā uzbūvēti “Cepļi”.
Daugavkrasta meitene
— Jau kopš bērnības uzskatu sevi par Daugavkrasta meiteni. Skolas gados Aizkraukles pagastā pa upes labo krastu skraidīju un apbrīnoju gan augus un putnus, gan upes plūdumu, pavasaros plūcu pirmās vizbulītes, ziemā slēpoju. Liktenis bija labvēlīgs, un mums ar vīru bija lemts senā kaļķu cepļa vietā uzbūvēt savu māju un iegūt te īpašumu. Visā plašajā pasaulē nekur nejūtos tik labi, kā te, mazajā Daugavas krasta posmā, kurš pieder mūsu ģimenei, — atzīst “Cepļu” saimniece.
Kā botāniskajā dārzā
Jubilāre ir vasaras cilvēks, kuram pat trīsdesmit grādos nav karsti, viņa augu dienu var rosīties savās puķu plantācijās. “Cepļu” apkārtne līdz pat upei tā sakārtota un apzaļumota, ka ciemiņi jūtas kā nelielā botāniskajā dārzā. Lai apkārtni turpinātu pilnveidot, Zentas kundze nupat sākusi mācīties daiļdārzniecības kursos, kurus organizē Aizkraukles bērnu un jauniešu centrs.
— Jau pirmajā nodarbībā sapratu, ka mūsu mājas apkārtnes labiekārtošanā esmu pieļāvusi daudzas nepilnības, kuras ar steigu šopavasar labošu, — viņa saka.
Sirds stūrītī suņi un zirgi
Daugavkrasta meitenei ļoti patīk arī suņi un zirgi. Suņi Baumaņiem bijuši vienmēr, bet zirga gan “Cepļos” vēl nav. Viņiem ir iecere uzbūvēt nelielu viesu namiņu, kurš nu arī top. Tā viesistabā jau kamīns iemūrēts. Zentas kundze cer, ka ar laiku vīrs uzbūvēs arī stalli viņas zirgam.
Imants gan neko vēl nesolot, bet Zenta zina, ka vīrs viņas vēlmēs allaž ieklausās. Viņa uzskata, ka izvēlējusies īsto vīru — Imants ir gan labs vīrs, gan tēvs, aiz kura stiprās muguras visas trīs ģimenes sievietes jūtas drošībā.
Auns ar maziem radziņiem
Lai gan Zentas kundze pēc horoskopa ir Auns, īpaši spītīga viņa nav, kaut gan dažkārt strīdīgos jautājumos tomēr grib parādīt Auna radziņus un palikt pie sava. Nodomāto nereti nākas īstenot klusībā, ar pārējiem daudz nestrīdoties. Kad redzams darba rezultāts, ģimene atzīst, ka mātei bijusi taisnība.
Čūskas nedzeļ
Šķiet, šai sievietei piemīt pārlieku liela kautrība. Cilvēki, kuri viņu labi nepazīst, dažkārt to uztver kā lepnības vai augstprātības izpausmi, taču tā nav. Ir vietas, kur viņa jūtas labi, un tad izturas brīvi, bet ir cilvēki, ar kuriem nav viegli kontaktēties. Tad viņa sevi vislabāk “sakārto” mājās — starp puķēm un Daugavkrasta takās, kur bieži sastop čūskas, ežus, zaķus un pat stirnu buciņus. Visi ir viņas draugi, čūskas nedzeļ, un pārējā dzīvā radība no viņas nebaidās. Pat “Cepļu” suņi iemācīti šos dabas iemītniekus neaiztikt.
Runājot ar Zentu Baumani, jūtams viņas sievišķīgais šarms un īpašs mātes un sievas spēks. Viņai patīk būt mājas dvēselei, meitām neko nepavēlēt, bet izprast. Patīk savējos pavadīt un sagaidīt, iepriecināt ar ko neparastu. Kad pašai sevi gribas uzmundrināt, “Cepļu” saimniece dodas uz frizētavu, pie kosmetoloģes vai masieres.
