Augsta temperatūra, tūska, un diennakts laikā lopiņš no stipras un veselīgas būtnes pārvēršas tik tikko elpojošā, tuvu nāvei esošā radījumā. Ar šādu situāciju savā saimniecībā jūlija beigās saskārušies daudzi piensaimnieki Neretas novadā, Vallē, kopš pagājušās nedēļas nogales arī Jaunjelgavas novadā.
Pagājušās nedēļas beigās “Staburagu” sasniedza telefona zvans no kādas saimniecības Neretas pusē. Saimniece stāstīja, ka no 15 liellopiem septiņi — gan jaunlopi gan pieaugušas piena govis — tik tikko velk dzīvību un arī pēc antibiotiku devas situācija nav uzlabojusies. Aprunājoties ar citiem piena ražotājiem Neretas novadā, vairākas norādes liecina, ka līdzīgi simptomi lopiem šogad pirmo reizi jūlija sākumā parādījušies Mazzalves pusē. Krituši vairāki lopi, citus vēl dzīvus saimnieki paspējuši pārdot lopu uzpircējiem. Kā dzīvē bieži notiek, zemnieki pirmo palīdzību meklējuši savā starpā. Kādā saimniecībā temperatūra strauji cēlusies grūsnai govij un dienu vēlāk vēl divām, kuras nākamajā dienā nobeigušās. Govīm sapampusi kakla un krūšu daļa. Savā starpā spriests un vainotas gan čūskas, gan irši, kuru kodumi varētu radīt šādu reakciju. Pagājušajā trešdienā uz saimniecību Neretas novadā aicināja veterinārārstu Ingaru Vuškānu. Viņš no slimajām govīm noņēma bojāto orgānu paraugus, veicot lopu sekciju. Tos nodeva laboratorijai, un piektdienas pēcpusdienā saņemta atbilde. Pastereloze.
Ganāmpulku var zaudēt vienā mirklī
“No rīta izved govi ganībās, vakarā viņai ir augsta temperatūra, ap 42 grādiem, un stundas laikā nenormāli uzpūšas vēders, skats ir šausmīgs. Tūska sākās no pakaļkājām, tālāk uz muguru un vēderu,” stāsta Neretas puses saimniece. “Sākumā lopiņa uzvedība gan neko daudz neatšķīrās no ierastās. Ja mēs būtu laikus informēti, zinātu, no kā sargāties, zinātu, kas lopiem uzbrūk, bet informācijas nav.
Varam tikai noskatīties, kā lopiņš mokās, jo uztūkušās daļas sāk pūt un, dzīvniekam vēl dzīvam esot, atdalās no ķermeņa. Divām govīm, kurām tūska sākās otrdien, nedēļas beigās uzpampušās daļas jau bija atmirušas. Saslimuši arī nošķirtie no pārējiem trīs mēnešus vecie teliņi, kurus, sargājot no svelmes un knišļiem, laukā nelaida. Neviens svešs no malas, izņemot piena mašīnu, pie manis nebrauca. Kāpēc tad, kad parādījās pirmie saslimšanas gadījumi, nesekoja atbildīgo dienestu, piemēram, Pārtikas un veterinārā dienesta, rīcība, kāpēc pārējos nebrīdināja? Tagad es trīs reizes dienā mēru temperatūru, vēroju lopu uzvedību, bet tie, kas neko nezina par slimību, vienā mirklī var zaudēt visu ganāmpulku. Ja būtu veikti vajadzīgie drošības pasākumi, infekcija nebūtu izplatījusies tik tālu un tik smagā formā,” sašutusi saka neretiete.
Aizkraukles pusē pirms četriem gadiem
Piektdienas vēlā pēcpusdienā sazinājāmies ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Austrumzemgales pārvaldes valsts vecāko veterināro inspektoru Gunāru Rubinu. Jautāts, kāpēc par liellopu saslimšanu zemnieki nav informēti laikus, viņš saka, ka pirmie signāli saņemti vien pagājušajā nedēļā. Līdz pagājušās nedēļas piektdienai zvanu uz PVD no citām saimniecībām Latvijā nav bijis.
Ja pirms tam zemnieki sazinājušies savā starpā, bet nav izvēlējušies informāciju nodot tālāk, situācijas attīstība paliek uz viņu sirdsapziņas. Pastereloze ir infekcijas slimība, kuru ārstē veterinārārsts sadarbībā ar dzīvnieku saimnieku, valsts atbalsts, piemēram, vakcīnām, antibiotikām, nav paredzēts. Tāpat nav arī paredzēta kompensācija par kritušajiem dzīvniekiem, kā tas ir gadījumā ar Āfrikas cūku mēri.
“Pastereloze sākas un progresē ļoti ātri. Ja momentā nereaģē, nesāk ārstēt, bet izvēlas nogaidīt, jau pāris stundas var būt liktenīgas,” teic Gunārs Rubins. Aizkraukles reģionā pasterelozes uzliesmojuma nav bijis vismaz četrus gadus un pēdējais bija novērots Aiviekstes pusē.
Saule — labs dezinfektors
Slimība ietekmē govis, kā arī citus dzīvniekus — cūkas, putnus, meža zvērus un arī cilvēkus. Dzīvnieku saimnieku rīcība šobrīd ir: konstatējot savārgušu dzīvnieku, jāizmēra temperatūra. Ja tā ir ap 40 grādiem, nekavējoties jāsauc veterinārārsts.
Stāstot par slimību, Gunārs Rubins teic, ka tās ierosinātāja pasterellas baktērija ir bieži sastopama dabā un tikai konkrētu apstākļu sakritība izraisa tās aktivizāciju. Šajā gadījumā ierosinātājs esot karstais laiks. Slimības avoti un pārnēsātāji ir slimie un pārslimojušie dzīvnieki, kā arī grauzēji, insekti — dunduri, odi, ar pasterellām aptraipīta barība, kopšanas priekšmeti, apavi, drēbes utt. Ierosinātājs izdalās arī ar siekalām un fekālijām. Saslimstība ar pasterelozi biežāk novērota, ja dzīvniekiem neapmierinoši barošanas un kopšanas apstākļi, stress. Arī kūtīs, kur lopiem ir maz vietas, trūkst svaiga gaisa, dzīvniekam pazeminās noturība pret infekcijām.
Gunārs Rubins arī teic, ka šajā gadījumā, lai izvairītos no dzīvnieku saslimšanas, saimniecībās jālieto dezinfekcijas līdzekļi, iespēju robežās jāizvairās no lopu uzpircējiem, kas pārvietojas no vienas saimniecības uz otru, no vietas, kur bijuši saslimuši dzīvnieki, pie veselajiem. Liels palīgs cīņā pasterellu ir saules gaisma, kurā baktērijas ātri iet bojā.
Pārmetumi PVD virzienā
Citāda informācija ir no kādas saimniecības Zalves pagastā. Saimnieks gan nevēlējās izpaust vārdu. Viņš teic, ka fermā no pasterelozes kritušas vairākas govis un pirmās, pretēji apgalvojumam, ka sākumā slimība skar vājākās, cietušas brangākās piena devējas.
Nepamatoti arī apgalvojumi par sliktajiem turēšanas apstākļiem, jo fermā Zalves pagastā tie ir labi. Otrkārt, sliktie apstākļi saslimšanu ierosinātu elpceļos. Līdz ar to saimnieka secinājums: pasterellu pārnēsā kukaiņi, konkrēti — dunduri. Tūska rodas koduma vietā un strauji izplatās.
Tas arī izskaidro spēcīgo un salīdzinoši ļoti neilgā laikā radušos uzliesmojumu lielā apvidū — no Sunākstes līdz pat Vallei. Vienojošais faktors ir kopīgais meža masīvs. Tāpat Zalves puses saimnieks teic, ka vairāku mazo saimniecību īpašnieki savus kritušos dzīvniekus izvēlējušies aprakt mežmalās. Līdz ar to par aktīviem slimības pārnēsātājiem kļūst meža zvēri. Sava daļa atbildības esot jāuzņemas arī PVD, jo signāli par iespējamu slimības uzliesmojumu bijuši vasaras sākumā — piemēram, saslimšanas gadījumi Dundagas pusē, par kuriem neesot sniegta nekāda publiska informācija.
Jāvēro trīs reizes dienā
Veterinārārsts Ingars Vuškāns telefonsarunā vakar pusdienas laikā “Staburagam” stāsta, ka brīvdienās devies uz saimniecībām Jaunjelgavas novadā — Sēreni, Seci, Sunāksti, Staburagu, kur katrā konstatēti pa vienam, diviem saslimšanas gadījumiem. Viņš arī zvanījis lielāko saimniecību īpašniekiem, brīdinot viņus par šo slimību. Ingars šādu strauju slimības pārmešanos no Neretas puses uz Jaunjelgavas skaidro ar valdošo vēju virzienu. Viņš nenoliedz, ka slimību pārnes dunduri. Stāstot par konkrētiem gadījumiem, Ingars teic, ka vienā saimniecībā centās glābt divas govis. Abām ievadītas antibiotikas. Viena kaut cik atkopusies, bet otra diemžēl neizdzīvoja. Kādā no saslimšanas gadījumiem pēc antibiotiku ievadīšanas dzīvnieka veselība uz laiku uzlabojās, bet aptuveni pēc nedēļas ķermeņa temperatūra atkal strauji kāpa.
“Skrupulozi, trīs reizes dienā ejiet, skatieties, kas notiek ar ganāmpulku! Ja kāds dzīvnieks stāv savārdzis, neēd, noliecis galvu, jāmēra temperatūra. Otrā stadija ir tūska.”
Jautāts par iespēju vakcinēt dzīvniekus, viņš teic, ka vakcīnas iedarbības laiks ir aptuveni desmit dienas. Šajā laikā dzīvnieks var tik un tā saslimt. Tāpēc vakcinēšana daudz efektīvāka būtu, ja to veiktu laikus, pavasarī, nevis intensīvā slimības uzliesmojuma brīdī. Provizoriski viena vakcīnas deva maksā no 5 līdz 6 eiro. Pret pasterelozi iedarbīgs ir plašs antibiotiku spektrs, tajā skaitā arī tādas, kuru lietošana neapdraud piena kvalitāti un nav jāievēro citkārt noteikto dienu skaits, kad pienu nevar pārdot pārstrādei. ◆
