Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) paustais atbalsts finansējuma piešķiršanai Daugavas krasta stiprināšanai pie Likteņdārza nav jaunums.
Likteņdārza īstenotāja Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa skaidro: tas, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma parakstījusi rezolūciju, uzdodot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram nekavējoties rast finansējumu Lik-
teņdārza krasta stiprināšanai, nav pēkšņa reakcija, bet ilgi gaidīts lēmums, un tas neesot tā, ka Likteņdārza īstenotāji pēkšņi būtu atjēgušies, ka krasts jāstiprina.
Projekts top par ierobežotiem līdzekļiem, un Latvijā darbojas īpaša valsts institūcija, kura apsaimnieko līdzekļus, kas paredzēti tieši Daugavas krastu stiprināšanai. Tāpēc Kokneses fonds kopš Likteņdārza būvniecības pirmsākumiem 2009. gadā pastāvīgi ir aicinājis rīkoties valsts SIA “Vides projekti”, kura tolaik bija atbildīga par Daugavas krastu nostiprināšanas jautājumiem Latvijā.
Pēc tam, kad “Vides projektu” funkcijas pārņēma valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, arī šo atbildīgo institūciju fonds lūdza iekļaut krasta stiprināšanas projektus ikgadējā finansējumā.
Pēc Kokneses fonda rīcībā esošās informācijas, 2011. gadā Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas koordinēšanas un līdzekļu izlietojuma noteikšanas konsultatīvā komisija bija jau pieņēmusi lēmumu par divu Daugavas krastu stiprināšanas projektu īstenošanu un bija noslēgts pat viens līgums, bet diemžēl no fonda neatkarīgu apstākļu dēļ neviens projekts netika īstenots.
Auziņa skaidroja, ka fonds katru gadu ir lūdzis atbildīgās institūcijas īstenot šo valsts atbalstu Likteņdārza projektam. Tāpēc arī 11. aprīlī Straujumas vizītes laikā Likteņdārzā, stāstot par paveikto un vēl darāmo, šis jautājums vēlreiz tika aktualizēts.
Kokneses fonda valdes loceklis un projekta vadītājs Koknesē Bruno Cīrulis noliedz bažas saistībā ar vietējo koknesiešu pieredzi, ka krastu izskalošana notiek pastāvīgi un tā ir dabīga Daugavas uzvedība, ka krastu stiprināšana ir notikusi jau padomju laikā, bet pēc gadiem visi stiprinājumi ir nobrukuši.
Attiecībā uz Daugavas krasta stiprināšanu citās vietās Koknesē Cīrulis skaidroja, ka “padomju gados Daugavas krastu stiprināšana pie Kokneses izpaudās tādā veidā, ka tika savestas dolomīta akmeņu kravas un sabērtas upes krastos”.
“Protams, tādi krastu stiprinājumi nav pārāk izturīgi. Varētu pat teikt, ka tā bija nepārdomāta naudas tērēšana — bēršana upē. Tādā veidā tika uzbērti krasti pie baznīcas un pie Kokneses parka. Taisnība, šodien no šiem uzbērumiem gandrīz nekas nav palicis pāri,” apstiprināja Cīrulis.
Viņš skaidroja, ka pavisam cita veida krasta stiprināšana notika pirms vairākiem gadiem Kokneses pilsdrupās. “Šeit krasts ir nostiprināts profesionāli, tāpēc savu funkciju pilda labi,” pauda projekta vadītājs Koknesē, skaidrojot, ka šādi plānota arī gaidāmā krasta stiprināšana.
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris (RP) atminējās, ka 1966. gadā tika uzbūvēta Pļaviņu HES, zem ūdens palika Kokneses ieleja, Staburags, Oliņkalns un citas vietas, kas bijis nenovērtējams dabas vērtību zaudējums. “Vai tad tika veikts vides novērtējums? Šī nav upes dabīgā uzvedība, bet cilvēku mākslīgi radīta situācija. Paldies par valsts atbalstu Kokneses pilsdrupu pamatu stiprināšanā, un mēs ļoti ceram arī uz Likteņdārza krasta stiprināšanu,” pauda pašvaldības vadītājs.
Daugavas krasta stiprināšana Likteņdārzā nepieciešama divās vietās — amfiteātra zonā un pie laivu piestātnes.
Kopējā summa, kas, pēc fonda rīcībā esošajām tāmēm, ir nepieciešama krasta stiprināšanai Likteņdārzā, ir 215 000 eiro. Amfiteātra daļā nepieciešams ap 120 000 eiro, bet pie laivu piestātnes — ap 95 000 eiro. Šīs tāmes aprēķinātas 2011. gadā — skaidroja Auziņa.
Amfiteātra būvniecību sāka 2010. gadā, un tas ir izbūvēts līdz vietai, kur ir nepieciešams krasta stiprinājums. Laivu piestātne ar skatu terasi izbūvēta 2012. gadā, cerot, ka šīs ēkas tehniskajā projektā iekļautā krasta nostiprinājuma daļa ne vēlāk kā 2013. gadā tiks īstenota par valsts līdzekļiem.
