Iedzīvotāji satraukti par beigtiem nēģiem Daugavas krastā un domā, ka Pļaviņu HES pārāk strauji pazemina ūdens līmeni, bet akciju sabiedrība “Latvenergo” skaidro, ka ūdens līmenis tiek pazemināts saskaņā ar pieļauto normu un Daugavā ir kritiski zems sausās vasaras dēļ.
Ietekmes zona līdz Zeļķu tiltam
Alvis Bērziņš vietnē “Facebook” satraukts raksta, ka oktobra sākumā Pļaviņu HES strauji samazināja Daugavas ūdens līmeni un posmā no Aiviekstes līdz Jēkabpilij gar krastu atrodami beigti, apkaltuši un pusdzīvi nēģu mazuļi.10 metros viņš saskaitījis ap 50 beigtu nēģu. “Cik būtu jāmaksā HES vadībai par postījumu dabai? Un vai vispār Latvijā tas ir svarīgi?” jautā ieraksta autors.
Par beigtajām zivīm “Staburagam” zvanīja arī kāds lasītājs.
Pļaviņu HES direktors Aldis Bogdanovičs skaidro, ka HES ūdens līmeni pazemina atļautajā ātrumā, tas viss tiek dokumentāli fiksēts. HES darbību kontrolē Valsts vides dienests un citi dienesti, nekādu pārkāpumu nav bijis. “HES ietekmes zona sniedzas apmēram līdz Zeļķu tiltam, posmā no Aiviekstes līdz Jēkabpilij ietekmes nav,” stāsta HES direktors.
Ūdens pieplūde ļoti maza
Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vecākais inspektors Edvīns Gudrītis signālus par beigtiem nēģu mazuļiem līdz šim nebija saņēmis. “Daugavā dzīvo strauta nēģi, nevis upes nēģi, kas dzīvo jūrā un dodas nārstot upēs. Strauta nēģi ierokas smiltīs, un, ja pazeminās ūdens līmenis, tie sausuma dēļ aiziet bojā,” stāsta Edvīns Gudrītis. “Ir arī neapzinīgi makšķernieki, kuri nēģu kāpurus liek uz āķa kā ēsmu, bet smiltis izmet krastā, un tajās var palikt nepamanīti nēģi. Tas ir aizliegts. Sausās un karstās vasaras dēļ ūdens līmenis ir zemāks gan Daugavā, gan arī mazajās upēs. Tur, kur mazās spēkstacijas nestrādā, ūdens pieplūde ir ļoti maza. Pļaviņu HES strādā triju metru robežā — maksimālais līmenis ir 72 metri virs jūras līmeņa, minimālais — apmēram 69 metri.”
To, ka Daugavas līmenis ir neparasti zems, pārliecinājās arī “Staburags” — braucot no Jēkabpils uz Aizkraukli pa kreiso krastu, var redzēt, ka upē ir neparasti maz ūdens, lai gan tur spēkstacijas nav.
Viens no zemākajiem līmeņiem vēsturē
Vērtējot HES ūdens līmeņa situāciju augšas bjefā, akciju sabiedrības “Latvenergo” preses sekretāre Ivita Bidere skaidro, ka šī gada sausais klimats Latvijā un visā Ziemeļeiropā ir būtiski samazinājis ūdens daudzumu ūdenstilpēs un līdz ar to arī hidroenerģētikas jaudu. “Daugavā šogad ir viens no zemākajiem ūdens līmeņiem mērījumu veikšanas vēsturē. Ja ilggadēji vidējā pietece ir aptuveni 550 kubikmetru sekundē, tad šobrīd tā nepārsniedz 120 kubikmetru sekundē, tādēļ ilgstoša sausuma apstākļos arī rudens lietavas nespēj atjaunot ūdens pieteci, un tā upē ir daudz lēnāka nekā iepriekšējos gados,” informē Irēna Upzare. “Šajos apstākļos ļoti rūpīgi plānojam Daugavas HES darbību, lai vienlaikus veiktu enerģijas izstrādi un arī nepieļautu negatīvu ietekmi uz Daugavas apkārtnes infrastruktūru un bioloģisko daudzveidību, tajā skaitā zivju resursiem. Lai arī pietece ir kritiski zema, “Latvenergo” Pļaviņu HES strādā saskaņā ar Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes izsniegtās ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumiem. Šajā periodā Pļaviņu HES ūdenskrātuvē atļautais minimālais ūdens līmenis ir 69,14 metri Latvijas augstumu sistēmā. Periodā no 1. līdz 5. oktobrim viszemākais līmenis Pļaviņu HES (69,75 m Latvijas augstumu sistēmā) fiksēts 2. oktobrī, kas ir par 60 cm augstāk nekā Pļaviņu HES ūdens resursu lietošanas atļaujā atļautais minimālais līmenis šajā laika periodā.”
Kompensācijai vairāk nekā miljons eiro
Edvīns Gudrītis teic, ka ik gadu “Latvenergo” maksā kompensāciju par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem. Arī Ivita Bidere norāda, ka Daugavas baseina ūdenstilpēs gadā kopumā tiek ielaisti vairāk nekā 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. Aprīļa beigās notiek lašu un taimiņu mazuļu ielaišana, maijā un jūnijā — līdaku un nēģu kāpuru ielaišana. Vasarā Daugavā izlaiž zandartu un sīgu mazuļus. AS “Latvenergo” ikgadējā kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir viens miljons un 35 tūkstoši eiro. ◆
