Ja Daugava mācētu runāt, nezinu, ko tā šodien teiktu. Jau latviešu tautas teikās lasām, ka tās teiksmainais skaistums un varenais tecējums velnam radījis skaudību.
Ja Daugava mācētu runāt, nezinu, ko tā šodien teiktu. Jau latviešu tautas teikās lasām, ka tās teiksmainais skaistums un varenais tecējums velnam radījis skaudību. Viņš nolēmis tam darīt galu un aizbērt Daugavu visā tās tecējumā. Tas gan viņam nav izdevies.
Ko neizdevās paveikt velnam, to daļēji centās izdarīt Pļaviņu hidroelektrostacijas cēlēji — Daugavas ainava it kā cēlu mērķu vārdā vairāk nekā 100 kilometru garumā tika izpostīta.
Drīzumā Daugavai atkal paredzami pārbaudījumi. Piektdien Latvijas Radio raidījumā “Krustpunkti” kultūras ministre Helēna Demakova intervijā teica, ka, ceļot Rīgā uz AB dambja akustisko koncertzāli, nāksies daļēji aizbērt Daugavas līci.
Speciālisti uzskata, ka dambja piemērotība objektam tā sliktās un sarežģītās ģeotehniskās un transporta situācijas dēļ nopietni jāpārvērtē. Daugavas dziļums dambja tuvumā ir 6 līdz 8 metri. Dūņu slānis — apmēram 15 metru biezs.
To, ka jaunā akustiskā koncertzāle tiks būvēta uz tā saucamā AB dambja, izlēma pērn. Pēc Kultūras ministrijas un Rīgas domes koordinācijas komisijas atzinuma, “tādējādi koncertzāle kļūtu par galvaspilsētu raksturojošu zīmi, kas būtu labi redzama un pieejama gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem”.
Neiebilstam jau pret kultūrvēstures būvniecību, bet par vietas izvēli. Vai tad tiešām Rīgā vietas trūkst? Turklāt vietas izvēle vairāk atgādina “šikošanu” ārzemnieku labā, jo cik tad nu latviešu, kuriem nepieciešama ērtā piekļūšana koncertzālei, vairs Rīgā būs atlicis? Viņiem tāda drīzāk būs vajadzīga Īrijā. Bet, ja Arābu Emirātos var mākslīgo salu arhipelāgus uztaisīt, vai mums būt sliktākiem!
