Jaunjelgavas novada pašvaldība saņēmusi daudznozaru kompānijas (DK) “Daugava” bijušās īpašnieces un valdes locekles Sindijas Vaivares iesniegumu, kurā pausta vēlme būvēt cūku intensīvās nobarošanas kompleksu Staburaga pagastā. To uzņēmums plāno izveidot bijušajā fermā, kas tagad ir nožēlojams grausts. Staburaga pagasta pārvalde ir pret šādu būvniecības ieceri, savukārt Jaunjelgavas novada domes deputāti jautājuma izskatīšanu atlika uz nākamo sēdi.
38 tūkstoši vienuviet
DK “Daugava” jau augusta vidū nosūtījusi Kokneses apvienotajai pašvaldību būvvaldei, kas apkalpo arī Jaunjelgavas novadu, iesniegumu, kurā norāda, ka vēlas Staburaga pagastā pārbūvēt esošo lopkopības kompleksu un izveidot tur cūku intensīvās nobarošanas fermu ar biogāzes ražotni. Tajā plānots ierīkot sivēnu novietni apmēram 5000 vietām un kūti apmēram 12 000 nobarojamo cūku. Gada laikā te būtu iespējams nobarot apmēram 38 000 cūku.
No mēsliem iegūs biogāzi
Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka videi un apkārtnes iedzīvotājiem kaitējuma nebūs un tiks izpildītas visas prasības, kas noteiktas likumos, saistītos ar vidi. Cūku šķidrmēslus paredzēts pārstrādāt, iegūstot biogāzi, ar ko gan fermu apkurinās, gan pārdos “Latvenergo”. Pārstrādāto substrātu, līdz to izkliedēs uz laukiem, septiņus mēnešus glabās atbilstošās krātuvēs. Ar lauku īpašniekiem DK slēgšot īpašus līgumus.
DK pārstāvji uzsver, ka biogāzes ražotne novērsīs cūku šķidrmēslu smaku, jo uz biogāzes ražotni tos nogādās pa zemē ieraktām caurulēm.
Staburagā nevarēs elpot
“Apgalvot jau var daudz ko, bet kā būs īstenībā?” par šādu ieceri ir sašutusi Staburaga pagasta pārvaldes vadītāja Aina Ķīse. “Jaunais komplekss plānots tikai dažus kilometrus no pagasta centra, jaunās šosejas malā. Zinām, kādu smaku rada cūku mēsli, mēs te nevarēsim elpot. Turklāt ieguvēji būs tikai uzņēmēji, domāju, ka tur nebūs darba vietu pagasta iedzīvotājiem, jo tagad fermās viss notiek datorizēti un, lai tajās strādātu, nepieciešama atbilstoša izglītība. Kam mums tas vajadzīgs? Turklāt nerimst arī runas par DK “Daugava” pārdošanu, un kā pircējus visbiežāk norāda biznesmeņus no Krievijas.”
Iedzīvotāji paudīs savu viedokli
Cūkkopības kompleksa jautājumu Jaunjelgavas novada domes sēdē neizskatīja, jo nebija ieradušies DK pārstāvji. “Aicināsim viņus atkārtoti. Vēlējāmies noskaidrot dažas nianses, jo iesniegumos norādīts atšķirīgs dzīvnieku skaits, nav skaidri arī citi jautājumi, kas saistīti ar vidi un to, ko iegūs iedzīvotāji. Protams, būs jārīko publiskā apspriešana, tad deputāti vērtēs un ņems vērā, ko vēlas iedzīvotāji. Pagaidām plašākus komentārus nevaru sniegt,” saka Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks.
Negatīvu piemēru daudz
Diemžēl plašsaziņas līdzekļos bieži izskan ziņas par problēmām, kas rodas, ja apkārtnē uzbūvēta cūku ferma. Un pat nemitīga vides piesārņošana nav pietiekams arguments, lai apturētu to darbību. Piemērs nav tālu jāmeklē — kaimiņos, Bauskas novada Gailīšu pagastā, uzņēmuma “Uzvara — Strauti” īpašnieks jau gadiem ilgi ignorē Vides pārvaldes prasības izbūvēt noteikumiem atbilstošu mēslu krātuvi. Neapmierināti ar biežajām vircas noplūdēm ir arī iedzīvotāji, tomēr Valsts vides dienests atkal plāno pagarināt uzņēmumam atļauju darboties.
Savukārt dāņu cūkaudzētājs SIA ”Nygaard International” (NI) no Aizputes novada pašvaldības vēlas piedzīt 5,7 miljonus latu par zaudējumiem, kādus esot nodarījis domes aizliegums paplašināt fermu Lažas pagastā. Summa atbilst Aizputes novada domes šīgada pamatbudžetam — 5,36 miljoni latu. NI jau trīs gadus tiesājas ar Aizputes novada domi. Uzņēmums cūku audzēšanas kompleksu vēlējās paplašināt tā, lai gadā tur nobarotu 82 000 cūku. Pašreiz tur nobaro aptuveni 14 000.
Vai mums tas
vajadzīgs?
Kāpēc dāņi tā cenšas noturēties te, bet neaudzē cūkas Dānijā? Visticamāk, te ir vieglāk ražošanu sākt un turpināt, pie tam īpaši neievērojot arī vides aizsardzības noteikumus. Protams, arī lētais darbaspēks un gan jau vēl citi labumi. Daļai uzņēmēju, ne tikai dāņiem, ir vienalga, kas aiz viņiem Latvijā paliek — mēslu kaudzes, smaka vai piesārņota vide. Vai mums tas vajadzīgs?
