Ar koncertu, ar sveicieniem no tuviem un tāliem draugiem un dzimšanas dienas kliņģeri sieviešu koris “Daudzeva” svinēja savu 20 gadu jubileju. Tajā kolektīvu sveica arī viesi no Lietuvas.
1996. gada 2. februārī, kuru uzskata par kolektīva dibināšanas datumu, pirmo reizi sanāca kopā Daudzeses pagasta jauktā kora dalībnieki. Kolektīva pirmā vadītāja bija Ilze Gaidele (tolaik Bērziņa). Pēc gada — 1997. gada 9. martā — kolektīvs gan kļuva par sieviešu kori.
Neilgu laiku kolektīva diriģente bija Kristīne Zolotorenko, kuras balss tagad dzirdama Latvijas Radio, bet jau vairākus gadus sieviešu kori “Daudzeva” vada Silvija Tomaševska.
Vienīgais apkārtnē
“Svētkus svin Aizkraukles apriņķī vienīgais sieviešu koris šaipus Daugavas,” ne bez lepnuma atzina Daudzeses pagasta pārvaldes vadītājs Guntis Ozoliņš.
Jubilāres saņēma skaistus sveicienus no Kokneses pagasta sieviešu kora “Anima” un tā diriģentes Leldes Kamzoles – Gagaines.
Jubilejā dāmas sveica Aizkraukles pilsētas kultūras nama vīru kora “Staburags” un Jaunjelgavas jauktā kora pārstāvji, Sunākstes vokālā ansambļa “Mežaroze” vadītāja Ilze Gaidele un kultūras dzīves vadītāja Vineta Lavrenoviča, Daudzeses pagasta amatierteātra aktieri un dāmu deju grupa “Kvēlziedes”, Jaunjelgavas novada domes pārstāvji.
Savukārt koristes svētku reizē atminējās skaistos mirkļus, bijušās dziedātājas, bet īpašs sveiciens bija veltīts kora dibinātājai, kolektīva hronikas un albumu apkopotājai, ilggadējai kultūras darbiniecei Elmīrai Matulei. Viņai koris veltīja arī pašas kundzes sacerēto dziesmu par Daudzevu.
Kopkori diriģē lietuviete
Koncertā skanēja dziesmas ne tikai latviešu valodā. Kori “Daudzeva” sveica arī jauniegūtie draugi — Birštonas sieviešu koris “Aušrine”. Ar šo kolektīvu daudzevietes iepazinās, pagājušajā pavasarī piedaloties sieviešu un meiteņu koru festivālā “Ave Maria” Kauņā, Lietuvā. Kaimiņvalstu kori kopā nodziedāja dziesmu lietuviešu valodā. Savukārt viens no emocionālākajiem koncerta mirkļiem bija, kad abu kolektīvu latviski kopā dziedātajai
R. Paula dziesmai “Manai Dzimtenei”, stāvot kājās, pievienojās arī viss skatītāju kopkoris. To diriģēja Lietuvas kora diriģente.
Dzied četras paaudzes
“Ar margrietiņas ziedu zīlējot” — tāds bija kora 20 gadu jubilejas koncerta moto. Daudzeses pagasta kultūras dzīves organizatore Rudīte Nāzare kopā ar mazajām dziedošajām palīdzēm — Keitiju Kļaviņu un Katrīnu Brīgeri — zīlēja ar margrietiņas ziedlapiņām, atklājot kolektīva pagātnes lappuses un arī svarīgos nākotnes notikumus, piemēram, koru skati, kas būs 30. aprīlī.
Mazulītes Keitija un Katrīna, kurām abām ir pieci gadi, ne tikai lieliski tika galā ar vadītāju pienākumiem, bet veltīja dziesmas mammām un vecmāmiņām, kuras dzied korī, uzdejoja dziesmu fonā un citādi ielīksmoja publiku. Keitija arī pati šogad piedalījās mazo dziedātāju konkursā “Cālis”, bet korī “Daudzeva” dzied viņas māmiņa Monta. Savukārt Katrīnas dziesma skanēja arī māmiņai Dacei Brīgerei, vecmāmiņai Ivetai Puidai un arī vecvecmāmiņai Birutai Antānei, kura šoreiz bija klausītāju zālē, bet no pašiem pirmsākumiem daudzus gadus dziedāja šajā kolektīvā.
“Prieks redzēt dziedam meitu un mazmeitu un šodien arī mazo peciņu,” aizkustināta teic Biruta Antāne. Viņa atklāj, ka pati korī sākusi dziedāt vidusskolas laikā 1948. gadā, bet dziesmu iemīļojusi jau bērnībā, kad tētis dziedājis — atminas Birutas kundze. “25 gadus dziedāju skolotāju korī, kopš dzīvoju Daudzevā, 15 gadus dziedāju pagasta korī,” stāsta viņa. Kolektīvā viņai neilgi sanāca sadziedāties arī ar meitu. Nu Birutas kundzei jau pāri 80, un pati saka: “Kur nu vairs?”
“Savulaik sāku dziedāt korī, jo mamma tur dziedāja,” stāsta Birutas meita Iveta. “Tad dziedāšanā ievilku vienu meitu, tad otru.” Iveta korī dzied kopš pirmsākumiem, Dace — otro gadu, taču viņa neilgu laiku dziedājusi arī senāk. Dace klausītājus iepriecināja ar īpaši skanīgu solo, un viņa atklāj, ka šī nav vienīgā viņas muzikālā darbošanās — viņa dzied arī vokālajā grupā Aizkrauklē. “Ir dziesmas, kuras man ļoti patīk, tad eju mājās dziedādama,” saka Dace. “Šai skatei gan ir sarežģītas dziesmas, un man šķiet, ka lauku koriem prasības ir pārāk augstas.” “Mums nav muzikālās izglītības, trūkst dziedātāju, un reizēm iet diezgan smagi,” piebalso Iveta. “Atbalstu ideju, ka mums ar kaimiņu pagastiem nākotnē vajadzētu veidot vienu lielu kori.”
Vērtīgā kritika
Kopš pirmsākumiem korī dzied arī Vizbulīte Bērziņa un Gunta Rupenheite. “Dziedāšu, kamēr veselība ļaus, jo bez tā vienkārši nevaru,” saka Gunta Rupenheite. “Tas dod dzīvei prieku, mums ir jauks kolektīvs, un man prieks te būt.” Viņa dzīvo desmit kilometru no pagasta centra un atzīst, ka diez vai iztiktu bez ģimenes atbalsta, jo allaž uz mēģinājumiem vedis vīrs, tagad bērni.
“Visus šos gadus galvenie kritiķi mums bijuši pagasta iedzīvotāji,” saka viena no koristēm Aija Tukiša. “Allaž tepat pagalmā pēc katra koncerta esmu dzirdējusi, kas nav bijis īsti labi — kura muti nevēra vaļā, kurai blūze nav bijusi labi izgludināta vai kurpes ne tādas. Šī kritika bijusi ļoti noderīga, jo vajadzīgas ne tikai uzslavas. Paldies jums, mīļie, ka jūs nākat uz mūsu koncertiem un iemīlat mūsu dziesmas!”
Vismīļākās dziedātāju bučas tika katras dziedātājas ģimenei un mīļajiem — par to, ka “viņi pacieš šo trakumu. Jo pašdarbnieki tomēr ir mazliet citādāki, mazliet jocīgi,” piebilda Aijas kundze. ◆
