Daudzeses pagasta zemnieku saimniecībā “Pogas” izveidota kažokzvēru audzētava.
Daudzeses pagasta zemnieku saimniecībā “Pogas” izveidota kažokzvēru audzētava. Nelielā fermā mitinās vairāk nekā simt šinšillu, no kurām šuj pasaulē dārgākos kažokus. Te saimnieko daudzesiete Santa Rubene.
Veic stingru atlasi
Zemnieku saimniecības īpašniece Santa Rubene stāsta: “Šinšillas audzējam jau vairāk nekā gadu, taču tas joprojām ir vienīgi sākums. Vēl tikai pavairojam ganāmpulku. Veicam stingru dzīvnieku atlasi, lai tirgū varētu piedāvāt pašus labākos. Zvēriņus, kuri šo atlasi neizturēs, varam pārdot kā mīļdzīvnieciņus.”
“Pogās” tas ir bizness, kura pirmie “augļi” varētu būt šovasar. Tieši šajā laikā nolemts kaut pirmos dzīvniekus un piedāvāt viņu ādas Eiropas tirgū.
Viss sākas un beidzas ārzemēs
Šinšilla nav Latvijas dzīvnieks, un viņu audzēšanu grūti nosaukt arī par vietējo biznesu. Gandrīz visu, kas saistīts ar fermas uzturēšanu, ieved no ārzemēm. Gan pašus dzīvniekus, gan viņiem domāto barību. Vien būrus, dzirdinātavas un smilšu vanniņas var sagatavot paši vai pasūtīt labam skārdniekam. Arī dzīvnieku ādas vēlāk pārdod ārzemēs.
Trīs audzētāji
Latvijā šinšillu audzēšana tikai attīstās. Saimniecību skaits vēl nav pat apzināts, audzētāji savā starpā maz kontaktējas. Ir informācija, ka Zvērkopju asociācijā iestājušies trīs šinšillu audzētāji. Viena no tām ir saimniecība “Pogas”. Lai gūtu labākas zināšanas par šo rūpalu, mūsu kažokzvēru audzētāji brauc uz Igauniju. Tur reģistrēts jau ap simt šinšillu fermu.
Santas kundze pagājušajā rudenī arī devās uz Igauniju, kur piedalījās seminārā par šinšillu kaušanu. Pati mēģināja arī apstrādāt dzīvnieka ādu. Šis process ir tik smalks, ka to nevar uzticēt veikt kādam citam, tas jādara pašam audzētājam. No pareizi novilktas un izkaltētas ādas daļēji atkarīga arī tās cena.
Ģērē un pārdod Dānijā
Šinšillu ādas Latvijas audzētāji sūta uz Dāniju, Kopenhāgenu, kur tās izģērē un novērtē. Katrai fermai ir savs numurs, arī piedāvātās ādas ir sanumurētas. Vairākas reizes gadā kopā sanāk eksperti, kuri atkarībā no vērtējuma piedāvā cenu. Ja audzētāju piedāvātā cena apmierina, darījums notiek, ja nē, ādas var saņemt atpakaļ. Viena šinšillas ādiņa maksā 50 dolāru. Santa Rubene saka: “Ja “Pogās” audzēto zvēru ādas novērtēs par šādu summu, būs labi, ja piedāvās vairāk, būsim ieguvēji. Esam izrēķinājuši, ka 50 dolāru ir optimālā cena, lai bizness būtu rentabls.”
Ģērēt šinšillu ādas mēģināts arī Latvijā, taču tādā gadījumā jādomā, kur ādu pēc tam likt, jo ārzemēs to pārdot nevarēs. Pagaidām ģērēšanas monopols pieder kādam ģimenes uzņēmumam Dānijā.
Mitrums sabojā kažoku
Vienam kažokam vajag 100—200 ādu, kopā ar ģērēšanu un šūšanu tas varētu maksāt aptuveni 20 tūkstošu latu. Tas noteikti ir dārgākais kažoks pasaulē. Tomēr, neskatoties uz cenu, ādas pasaulē ir ļoti pieprasītas. Audzētāji šobrīd nevar apmierināt pat pusi pieprasījuma. Latvijas audzētāji prāto, ka vēl vismaz 15 gadu šis tirgus nebūs piepildāms.
Taču šim dārgumam ir arī kāds trūkums, kas Latvijas dāmām ziemā liedz šādu kažoku izmantot. Mitrumā tas tiek sabojāts. “Šinšillas kažoks vai apmetnis vispiemērotākais ir kā ekskluzīvs balles tērpa aksesuārs. Arī Latvijā turīgas dāmas jau interesējas par šo dzīvnieku ādu iegādi. Tikai pagaidām mums viņām nav ko piedāvāt,” saka Santa.
Būvēs jaunu fermu
“Pogu” saimniece turpina:
— Šinšillu audzēšanai pielāgotajā telpā jau kļuvis par šauru, tāpēc esam nolēmuši būvēt jaunu zvēru fermu. Speciāli būvētā telpā vieglāk arī nodrošināt dzīvniekiem nepieciešamo temperatūru un mitrumu. Fermas būvniecības projektu iesniedzām nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmā. Esam saņēmuši atbildi, ka projekts ir apstiprināts un pusi ieguldītās naudas saņemsim atpakaļ. Tā ir valsts finansēta programma, kuru realizē ar Hipotēku bankas starpniecību.
Uzticas nezināmajam
— Esam ļoti pateicīgi šai bankai, jo biznesa sākšanai bija nepieciešams kredīts. Dzirdēts, ka citos rajonos baņķieri uz šādu uzņēmējdarbību raugās ar aizdomām. Lai arī sākumā gan bankas darbiniekiem, gan man pašai šinšillu audzēšana bija sveša lieta, baņķieri tomēr man uzticējās un naudu aizdeva. Taču tas nav bizness, kur ieguldīto naudu var atgūt ātri. Gandrīz gadu tajā ir tikai jāiegulda, jo mazajam zvēriņam līdz kaušanai jāaug vismaz desmit mēnešu.
Par vaislas materiālu esam saņēmuši arī subsīdijas. Šinšillas vedām no Somijas, no Eiropas senākās fermas, kur ar šo biznesu nodarbojas jau 50 gadu. Šinšillu dzimtene ir Dienvidamerika, Andu kalni. Taču brīvībā ir ļoti maz šīs sugas pārstāvju, jo tieši vērtīgā kažoka dēļ viņas ir izķertas. Tagad šinšillas audzē lielākoties Skandināvijas valstīs, nu arī Baltijā.
