Arvīds Vītols Seces pagastā, savas dzimtās mājas pagalmā, uzcēlis bišu māju. Pusotra stāva ēka apvieno ko attāli līdzīgu mazai fermai, kurā izvietoti 16 stropi, kā arī medus apstrādes telpa un birojs.
Ar bitēm aizrāvies pirms desmit gadiem ar pirmo radinieka dāvāto saimi. Dāvana bija paredzēta dēlam, bet viņu šāda nodarbe neieinteresējusi. Pirms septiņiem gadiem pamazām realizēta ideja par bišu māju. Arvīds teic, ka, domājot par vecumdienām, lai viss būtu pie rokas — bites, medus sviedes un pārējais ikdienā nepieciešamais, šāda māja ir lielisks risinājums. Sākumā līdzīga ideja noskatīta kādā žurnālā, bet tur ēkas vietā bija vagoniņš. Arvīds šo ideju paturpinājis, un vēlāk pieredzi gūt braukuši citi dravnieki.
Mājas celtniecībā izmantoti gan projekta līdzekļi, gan personīgie, piemēram, kokmateriāli. Stropi tajā izvietoti tā, ka apkopšana, piemēram, rāmīšu izņemšana, ir maksimāli ērta, jo viena puse stropa izvietota ēkas iekšpusē, skrejas — ārpusē. Te top arī krēmveida medus, bišu maize medū. To kā labu enerģijas avotu iecienījuši sportisti. Notiek arī ziedputekšņu žāvēšana. Ziemu bitenieks pārsvarā pavada dzīvoklī pilsētā, un tas ir laiks, kad nodarboties ar vaska sveču gatavošanu.
Bišu mājas konstrukcija pasargā stropu iemītnieces no dabīgajiem ienaidniekiem — caunām. Lai gan pāris vietās bija grauzušas, līdz mērķim netika.
Stropā pārsvarā ir Bakfāstas un somu un itāļu krustojuma bites. Pateicoties viņām, šo medus ievākšanas sezonu saukt par “normālu”. Pavasaris bija agrs ar bagātīgu ziedēšanu, un veiktas jau divas medus sviešanas tūres. Pastāvīgie pircēji gaidot griķu medu, un siltais un mitrais laiks ir kā radīts griķiem. Intervijas dienā 16 stropi stāvēja Seces puses zemnieku rapšu laukos. Pagaidām vēl nav izdevies ievākt aromātisko latvāņu medu. Latvāņi labi saauguši netālu no bijušās Vīgantes skolas, bet laika trūkuma dēļ bites vestas uz griķu laukiem.
Paralēli ikdienas darbiem Arvīds nodevies bišu gultas būvēšanai. Tādas ir populāras Ukrainā, bet nu arī Latvijā iespējams novērtēt šādas terapijas ieguvumu — aromātu, siltumu, vibrācijas, skaņu. Starp gulētāju un bitēm ir koka rāmis, sega un palags. “Guli un gaidi, kad bite iedurs mugurā. Baigi foršā sajūta. Ārzemēs bišu dzēlieni ir arī kā maksas pakalpojums. Par katru jāmaksā ap 3 eiro,” tā par jauno aizraušanos stāsta Arvīds Vītols.
Vai iesāktajam darbam bišu dravā pašu saimē būs darba turpinātāji? Bitenieks teic, ka pagaidām tā nešķiet un tam ir vairāki iemesli. Lauku mājas attālums līdz tuvākajai lielajai apdzīvotajai vietai ir liels, un arī tas nosaka jaunās paaudzes lēmumus. Tāpat ekonomiskie apstākļi, un tas, ka bišu inde rada spēcīgu alerģisku reakciju vienam no dēliem, visticamāk, nesekmēs viņa vēlmi rosīties bišu dravā. Mājās vienmēr pa rokai ir arī zāles, kas palīdz mazināt alerģisko reakciju. Arvīdam gan dzēlieni esot pat patīkami, bet, kad vienā dienā iedzēlis gandrīz 30 bišu, glābiņu nācās meklēt tuvējā dīķī.
