Šodien, 26. aprīlī, dzimšanas dienu svin Pļaviņas, kas pilsētas statusu ieguva tieši pirms 80 gadiem.
Šodien, 26. aprīlī, dzimšanas dienu svin Pļaviņas, kas pilsētas statusu ieguva tieši pirms 80 gadiem. Šajā vēsturiskajā dienā pilsētai un tās iedzīvotājiem skanēs gan apsveikuma vārdi, gan svētku salūts, bet pilsētas jubilejas pasākumi Pļaviņās paredzēti līdz pat jūnija beigām.
No vēstures
Tagadējā Pļaviņu un bijušās Stukmaņu muižas apkaime bijusi apdzīvota jau ap 3. gadsimtu. Savukārt Pļaviņu miests izveidojās 19. gadsimta otrajā pusē uz Stukmaņu muižas zemes. Pļaviņas savu nosaukumu ir ieguvušas no muižas zemnieku mājām “Pļaviņas”. Bija arī krogs ar tādu pašu nosaukumu, kurā varēja atpūsties Daugavas plostnieki.
Pļaviņu straujā attīstība sākās 1861. gadā pēc Rīgas—Daugavpils—Orlas dzelzceļa atklāšanas. 1894. gadā Pļaviņās uzcēla stikla fabriku. Vēl tur bija arī ievērojams skaits lielāku un mazāku tirgotavu, noliktavu, zirgu pasts, stacija, viesnīca un divi krogi. 1903. gadā atklāts arī Pļaviņu—Gulbenes—Valkas dzelzceļš. Līdz Pirmajam pasaules karam Pļaviņas bija tikai biezi apdzīvota vieta Stukmaņu pagastā, un tai nebija savas pašvaldības.
Pasaules karš Pļaviņām radīja lielu postu — sagrāva 43 dzīvojamās ēkas, drupās pārvērtās stikla fabrika, un cieta arī Svētā Pētera Pļaviņu evaņģēliski luteriskās baznīcas ēka. Postoši bija arī lielinieku varas laiki līdz 1918. gadam, kad pasludināja neatkarīgo Latvijas Republiku.
Tukša kase un lielas cerības
1919. gada 10. jūnijā sasauca pirmo Stukmaņu pagasta vietnieku sēdi, tajā nolēma atjaunot pašvaldības darbību. Par Pļaviņu pagaidu vecāko ievēlēja Kārli Vilciņu. Pļaviņu pārvalde sāka darbību ar tukšu kasi, izpostītu pilsētu, bet lielām cerībām. Pieņēma pirmo budžetu, atvēra pamatskolu, savu darbību atjaunoja ugunsdzēsēju biedrība un citas sabiedriskas organizācijas. No 1920. gada 2. februāra par pagaidu vecāko strādāja Karlsons, tad P. Zizums, bet līdz Pļaviņu pilsētas dibināšanai A. Dūms.
1922. gadā 44 pagasti un divi miesti lūdza Pļaviņas pasludināt par apriņķa pilsētu, kad radās nodoms izveidot vēl vienu apriņķi. Pļaviņām piešķīra miesta tiesības. 1927. gada 26. aprīlī ar Ministru kabineta lēmumu nodibināta Pļaviņu pilsēta, pievienojot tai Gostiņus. Par pirmo pilsētas galvu kļuva Latvijas brīvības cīņu dalībnieks — virsleitnants J. Rumpe, pēc tam P. Lācītis, tad A. Bļodons. 30. gadu sākumā ar Latvijas Saeimas likumu pēc Pļaviņu iedzīvotāju prasības Gostiņus atdalīja no Pļaviņām kā atsevišķu pilsētu. To Pļaviņām atkal pievienoja 1956. gadā.
Arī Otrais pasaules karš Pļaviņas nežēloja, un atkal pļaviņiešiem visu vajadzēja sākt no jauna. 1950. gadā Pļaviņas kļuva par rajona centru. Pilsētā bija rajona izpildkomiteja, tiesa, prokuratūra, finanšu nodaļa un banka. Pļaviņu rajonu likvidēja 1959. gadā. Savukārt 1975. gadā no Pļaviņām atdalīja Aiviekstes ciemu, bet 1977. gadā Pļaviņu teritorija paplašinājās, jo no Klintaines ciema teritorijas pilsētai pievienoja trīs lielus rūpniecības uzņēmumus.
Savs karogs un grāmata
Pilsētas jubilejai pļaviņieši gatavojās laikus, un jau pagājušajā gadā pašvaldībā izveidoja darba grupu svētku organizēšanai, kuru vada Pļaviņu kultūras nama direktore Astrīda Davidova. Vispirms notika skiču konkurss pilsētas karoga idejai, kas pērn veiksmīgi noslēdzās. Tajā lielāko atbalstu ieguva pļaviņieša Egona Vītola zīmētā karoga skice, kura nosūtīta izvērtēšanai Latvijas heraldikas komisijai. Pagaidām tās pārstāvji savu slēdzienu nav devuši, bet pašvaldība cer, ka Pļaviņas drīz varēs lepoties ar savu karogu.
Šogad pilsētas pašvaldība izdeva savu kalendāru, kurā senās fotogrāfijās redzams, kādas Pļaviņas bija laika griežos. Drīzumā izdos arī grāmatu par Pļaviņām. Tās sagatavošanā iesaistījušies daudzi pļaviņieši, piedāvājot savus atmiņu stāstījumus un fotogrāfijas. Sadarbībā ar Aizkraukles vēstures un mākslas muzeju maijā Pļaviņu kultūras namā varēs aplūkot izstādi “Mazpilsētas iela”, kurā daļa ekspozīcijas veltīta Pļaviņām. To papildinās vietējo Pļaviņu mākslinieku darbi.
Svētku salūts
Pļaviņu pašvaldības vadītāja Gunta Žilde stāsta, ka svētku organizēšanas darba grupa strādāja ļoti aktīvi, lai pļaviņiešiem un pilsētas viesiem sagādātu skaistus svētkus. Nav atmesta arī cerība sadarbībā ar uzņēmumu “Latvijas pasts” izdot Pļaviņām veltītu pastmarku, lai gan sākotnēji iecere nav atbalstīta.
— Pilsētas dzimšanas dienā vispirms visus aicināsim uz ekumenisko dievkalpojumu Pļaviņu luterāņu baznīcā. Pēc tam visi pašvaldības deputāti pilsētā iestādīs pa vienam kokam. Vēlāk pie pilsētas kultūras nama būs dzimšanas dienas apsveikums un Pļaviņām veltīto dziesmu pirmatskaņojums. Pulksten 23 vērosim jubilejai veltīto svētku salūtu, — stāsta Gunta Žilde.
Savukārt rīt, 27. aprīlī, uz tikšanos aicināti bijušie Pļaviņu pašvaldības vadītāji un citi darbinieki, lai dalītos atmiņās par savu darbu šajā pašvaldībā.
Svētku kulminācija būs 30. jūnijā, kad pilsētā notiks plašs koncerts, kurā piedalīsies vietējie un viesmākslinieki. Pagaidām gan vēl nav izraudzīta vieta, kur notiks šis pasākums. Pašvaldība rūpējas, lai pilsēta svētku laikā būtu īpaši saposta, tāpēc izstrādāts centrālo ielu apzaļumošanas projekts.
***
Fakts.
Pēc Otrā pasaules kara pilsētu vadīja:
Andrejs Bērziņš, Georgs Pauniņš, Veneranda Kozireva, Voldemārs Balodis, Aleksandrs Bairons, Ludvigs Elītis, Ārija Jansone, Gunija Žilde, Olga Graudiņa, Anna Knodze, Gunija Žilde, Andris Bērziņš, Mihails Hohlovs, Valdis Baņukalns, Helmuts Banders, Aivars Galviņš, Helmuts Banders, šobrīd Pļaviņu pašvaldības vadītāja ir Gunta Žilde.
***
Pļaviņās ir 3757 iedzīvotāji.
Platība — 7,6 km2.
