Šo vēlējumu šajās dienās savai pilsētai izteica tie, kuri savu dzīvi saista ar Pļaviņām. Pilsēta svinēja 90. dzimšanas dienu, ko ierasts atzīmēt 26. aprīlī, jo šajā datumā 1927. gadā pieņemts Ministru kabineta lēmums par pilsētas tiesību piešķiršanu Pļaviņām. Svētku pasākumā bija gan laba vēlējumi, gan dziesmas un torte.
Kas ir Pļaviņas? Uz šo jautājumu atbildes būtu dažādas. Pļaviņieši teic, ka tā ir rakstu pilsēta, jo katrs šajā vietā atstājis savus nospiedumus. Gadu desmitiem Pļaviņām cauri vijušies cilvēki un notikumi, kas šo pilsētu veidojuši tādu, kāda tā ir. Saistība ar Pļaviņām bijusi un ir daudziem pazīstamiem rakstniekiem, māksliniekiem, sportistiem, sabiedriskajiem darbiniekiem un citiem aktīviem cilvēkiem. Tāds ir arī Jānis Jaunsudrabiņš, kura vārdi Pļaviņu novada ģimnāzijas 10. klases skolnieču uzvedumā ir aktuāli joprojām: “Piemini Latviju ik stundas, ik brīdi!”
Svētku reizē pilsētniekus un visus novada iedzīvotājus sveica pašvaldības pārstāvji un viesi. Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde pasākuma dalībniekus uzrunāja videosveicienā, jo šajās dienās piedalās Zemgales Plānošanas reģiona uzņēmējdarbības dienās Īrijā. Viņas apsveikumam pievienojās arī Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā Gints Apals.
— Man prieks, ka jau 30 gadu mana dzīve saistīta ar šo pilsētu un tur dzimuši mani bērni. Mums ir daudz, ar ko lepoties — skaista daba, labi cilvēki, kas darījuši to plaši pazīstamu. Mēs mīlam arī savu likteņupi Daugavu, neraugoties uz to, ka ik pavasari tā mums sagādā raizes. Lai visiem kopā labi nākamie 90 gadi! — teica Gunta Žilde.
Laba vēlējumus izteica arī novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Lukss un Jēkabpils pilsētas domes vadītājs Leonīds Salcevičs, kurš savus kaimiņus aicināja priecāties par pilsētu un tās iedzīvotājiem, jo tādu tur netrūkst. Vismaz sportā pļaviņieši nereti “izgriež pogas” jēkabpiliešiem. Salceviča kungs jokoja, ka Pļaviņas kaimiņpilsētai atņēmušas arī Latvijas plūdu pilsētas statusu.
Grāmata būs
Šajā jubilejas gadā iznāks arī apjomīga grāmata par Pļaviņu vēsturi, kuras autori ir divi pļaviņieši vēsturnieki Kaspars Zaltāns un Jānis Liniņš. Tas būs apskats no pilsētas veidošanās pirmsākumiem līdz mūsdienām. Kaspara ziņā ir sākuma un beigu laiks, bet Jānis apskata vidus posmu.
Grāmata vēl ir izdošanas stadijā, bet abi autori sniedza nelielu ieskatu tajā. Kaspars Zaltāns atzina, ka šajā darbā viņš par pilsētu atklājis daudz interesantu faktu. Piemēram, tieši Pļaviņu teritorijā atrasts visgreznāko vīriešu svārku paraugs visā Latvijā. Ievērojamas ir Zviedru skanstis, saistībā ar kurām arī ir interesanti fakti.
Lai gan pašvaldības lūgums bija grāmatā ievērot pilsētas robežas, Kaspars teic, ka grūti esot nodalīt Pļaviņas no Oliņkalna, kas ir Klintaines pagastā. Viņš mēģinājis rakstīt, lai uzrunātu visu paaudžu cilvēkus.
Savā radošajā darbā Jānis Liniņš izpētījis vismaz simt grāmatu, kur kaut kas teikts par Pļaviņām. Vēsturiskie fakti atklāja, cik daudzveidīgs bijis Pļaviņu attīstības ceļš. Par to visu grāmatā, un, iespējams, Pļaviņu vēsturi skolēni varētu apgūt tieši no tās.
Dziesma skan tautā
Pļaviņas var lepoties vēl ar daudziem cilvēkiem. Sagaidot Latvijas simtgadi, Latvijas Okupācijas muzejs skolēniem rīko konkursu “Cilvēki — Latvijas novadu dārgumi”. Tajā bija aicināts iesniegt sava novada iedzīvotāju dzīvesstāstus. Pļaviņu novada ģimnāzijas skolnieces Samanta Pusplatā un Laine Liepiņa atklāja pļaviņietes, zinātnieces un dzīvnieku aizstāves Aldonas Cinītes dzīves gājumu, Beāte un Enia Kaņepējas stāstīja par savu omīti Veltu Kaņepēju, kura bijusi aizrautīga dejotāja, spēlējusi teātri un cep gardas kūkas, bet Anete un Gints Kapteiņi uzrunāja ilggadējo un izcilo Pļaviņu koru vadītāju Staņislavu Kalniņu. Turklāt Anetes un Ginta darbs atzīts par vienu no labākajiem Zemgales reģionā, un viņi ar to piedalīsies konkursa finālā šī gada 9. maijā Rīgā.
Par savu pilsētu dzejā rakstījuši daudzi pļaviņieši — Jānis Spārniņš, Aldona Cinīte, Jānis Lazda un citi, kuru vārdus dziesmās ietērpuši talantīgie mūziķi Dainis un Aldis Strazdiņi, Artis Dauksts, Imants Siliņš. Tās kļuvušas tautā iemīļotas un skanēja arī pasākumā, protams, pļaviņiešu izpildījumā.
Saistībā ar jubileju jau notikuši vairāki sarīkojumi, un tie turpināsies visu gadu. Pļaviņu pilsētas 90. gadadienas svētku kulminācija būs 1. jūlijā. ◆
