Celtniecība ir viena no tām nozarēm, kura šobrīd attīstās visstraujāk.
Celtniecība ir viena no tām nozarēm, kura šobrīd attīstās visstraujāk. Turklāt intensīvi būvē ne tikai ražošanas telpas un birojus, bet arī privātmājas. Tas ir arī dzīves līmeņa rādītājs. Cilvēki var atļauties tērēt naudu ne tikai esošo mitekļu remontam, bet arī jaunu māju celtniecībai. Liela daļa celtniecības gan notiek ar banku aizdevumu palīdzību un izmantojot ārzemēs nopelnītu naudu. Kredīti liecina, ka cilvēki ir pārliecināti par savu nākotni un stabiliem ienākumiem. Par būvniecības lielajiem apjomiem vēsta kaut vai tas, ka 2006. gadā tikai Aizkraukles rajonā vien ekspluatācijā nodoti būvobjekti par 46,4 miljoniem latu. Būvējas ne tikai Daugavas labajā krastā, kas vēsturiski ir ekonomiski aktīvāks, ar lielākām apdzīvotajām vietām un attīstītu ceļu tīklu, bet arī upes kreisajā krastā.
Būvēm tērē miljonus
Aizkraukles rajona pašvaldību un Aizkraukles novada domes būvvaldes priekšsēdētājs Jans Korols stāsta, ka, salīdzinot ar 2005. gadu, būvniecības izmaksu apjoms 2006. gadā palielinājies par 36,9 miljoniem latu. Jāņem gan vērā, ka šajā summā ietilpst arī firmas “Jeld—Wen” kokšķiedras plātņu rūpnīcas celtniecības izmaksas.
— Izsniegto būvatļauju skaits katru gadu palielinās, — saka Korola kungs.
— 2006. gadā izsniedzām 235 būvatļaujas, bet šogad kopš gada sākuma izsniegtas jau 132 būvatļaujas. Pērn ekspluatācijā nodeva 217 būvju, bet šogad nodots jau 100 objektu. Taču tā ir mazākā daļa no objektu skaita, kurus paredzēts nodot ekspluatācijā šajā gadā. Parasti lielāko daļu objektu pabeidz būvēt rudenī.
Pagājušajā gadā, veicot pārbaudes deviņos objektos, dažādu pārkāpumu dēļ būvniecība apturēta un uzrakstīti pieci protokoli par patvaļīgu būvniecību. Legalizētas 93 ēkas, kuras uzceltas agrākajos gados bez nepieciešamo dokumentu noformēšanas.
Spriežot pēc izsniegtajām būvatļaujām, Aizkraukles novadā šogad lielākie objekti būs Pļaviņu HES 4., 5. un 7. hidroagregāta rekonstrukcija 27,4 miljonu latu apjomā, Torņu ielas pārbūve Aizkrauklē (539 tūkstoši latu), tirdzniecības centra “Maxima” celtniecība Aizkrauklē, kura tirdzniecības zāles platība būs 150 kvadrātmetru (700 tūkstošu latu). Turpinās arī Aizkraukles rajona tiesas nama pārbūve (258 tūkstoši latu), SIA “Stārastāni” kravas automašīnu apkopes centra celtniecība (480 tūkstošu latu), 330 kW apakšstacijas celtniecība (3,3 miljoni latu). Noslēgumam tuvojas arī firmas “Nelss” dēļu šķirošanas un ēvelēšanas līnijas būvniecība, kura izmaksās 7,3 miljonus latu. Tā būs lielākā šāda veida kokapstrādes līnija Austrumeiropā. Interesi par būvēšanos Aizkrauklē izrādījušas arī firmas “K-rauta” un “Rimi”. Šogad izsniegts arī 11 būvatļauju ģimenes māju celtniecībai. Projektu izmaksas — no 50 līdz 120 tūkstošiem latu. Trīs no mājām jau nodotas ekspluatācijā.
Arī pārējā Aizkraukles rajona teritorijā būvniecības apjomi ir visai lieli. Vallē turpinās sporta angāra celtniecība (480 tūkstošu latu), Zalves pagastā izsniegta būvatļauja tūrisma centra būvniecībai 1,5 miljonu latu apmērā. Paredzēts izveidot mākslīgu ezeru un 17 mājiņu pie tā. Iršu pagastā būvēs ražošanas kompleksu “Zemitāni”, savukārt Pļaviņās par 200 tūkstošiem latu rekonstruēs kafejnīcu “Ūdensrozes”. Taurkalnē 10 kilometru garumā mainīs dzelzceļa sliedes (2,7 miljoni latu), Sērenes pagastā SIA “Salenieku bloks” būvēs sausā betona ražotni (2,4 miljoni latu). Šogad izsniegtas būvatļaujas 30 jaunu ģimenes māju celtniecībai. 17 mājās paredzēts kapitālais remonts. Būvniecības izmaksas ēkām — no 35 līdz 250 tūkstošiem latu.
Mainīti noteikumi
— Nesen stājās spēkā grozījumi noteikumos, kas reglamentē būvniecības publisko apspriešanu, — saka Jans Korols. — Daudziem būvētājiem tas var sagādāt papildu problēmas. Likums nosaka, ka būvniecības publiskā apspriešana nepieciešama, ja būve būtiski pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus, samazina nekustamā īpašuma vērtību, ietekmē vidi, bet tai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Publiskā apspriešana nepieciešama arī tad, ja pašvaldībā nav izstrādāts teritoriālplānojums. Aizkraukles rajonā no 21 pašvaldības tāds izstrādāts tikai 10 vietās. Pagastos, kur plānojuma nav, pat ceļot nelielu šķūnīti, jārīko publiskā apspriešana. Piedevām apspriešanas procedūra kļuvusi ievērojami garāka. Līdzšinējo četru nedēļu vietā apspriešana nu ilgs no četrām līdz astoņām nedēļām, būs jāievieto sludinājums presē, jāsagatavo īpaša aptaujas lapa, prezentācijas materiāli, pie zemesgabala jānovieto būvtāfele ar visu informāciju par gaidāmo celtniecību. Iebildumus var izteikt katrs Latvijas iedzīvotājs, nevis tikai pagastā dzīvojošie.
Apnīk piesmēķētās kāpņutelpas
Daudzeses pagastā savu privātmāju jau divus gadus būvē Andris Grāvītis. Viņš savlaik nopircis četristabu dzīvokli daudzdzīvokļu mājā. Veikuši pat pamatīgu remontu, taču ģimenei apnikusi vienmēr piesmēķētā kāpņutelpa, prusaki, trokšņi aiz dzīvokļa sienām un citi daudzdzīvokļu mājas “labumi”, tāpēc nolemts būvēt pašiem savu māju.
— Pieteicos brīvajiem valsts zemesgabaliem un nopirku gruntsgabalu, manuprāt, izdevīgā vietā, — saka Andris Grāvītis. — Vispirms sakārtojām dokumentus, pasūtījām tipveida projektu, pielāgojot to mūsu ģimenes vajadzībām. Saņēmām nepieciešamās atļaujas, izsludinājām publisko apspriešanu un varējām sākt būvēt. Dokumentu kārtošana bija sievas ziņā, tas viņai padodas labāk, savukārt man jānodarbojas ar celtniecību. Vispirms bija jāizcērt krūmi. Tas gan visā plānotajā platībā vēl nav izdarīts. Tad pamatu rakšana un liešana.
Padomus meklē internetā
Grāvīša kungs visu dara pats.
— Par celtnieku esmu kļuvis brīvprātīgi piespiedu kārtā, — viņš joko. — Pēc izglītības esmu būvgaldnieks. Profesijas radniecīgas, taču atšķirības ir. Man nebija skaidras daudzas celtniecības nianses, daudz ko nācās apgūt pašmācības ceļā. Informāciju meklēju arī internetā. Kaut vai formulas, pēc kurām aprēķina kāpņu izmēru, bija pat rasējumi. Arī par kanalizācijas sistēmas izbūvi varēja atrast visu nepieciešamo informāciju. Tā visa bija pat latviešu valodā!
Ar padomu bieži vien palīdzēja vectēvs. Viņam ir ļoti liela dzīves pieredze, vienmēr visu darījis paša rokām. Būvē arī kaimiņi, gāju skatīties, kā viņiem veicas, kopā spriedām, kā labāk un izdevīgāk paveikt kādu darbu.
Izvēlas keramzītbetona blokus
Kad pamati bija gatavi, sienas ātri uzcēlu no keramzītbetona blokiem. Ar šo materiālu strādāt bija ļoti viegli, bet galvenais — ātri. Turklāt atšķirībā no gāzbetona blokiem tie neuzsūc mitrumu. Ja arī lietus uzlīst, vējš mitrumu vienā mirklī nožāvē. Tas neiesūcas materiālā dziļāk.
Pamatus lēju pats, bet sienas palīdzēja uzmūrēt pieredzējuši meistari. Viņi šo darbu paveica ātrāk, nekā to būtu izdarījis pats. Arī elektroinstalācijas ierīkošanu uzticēju pieredzējušam elektriķim — ir lietas, kuras paveikt pietiekami kvalitatīvi bez pieredzes nevar.
Jumta konstrukcijas gan būvēju pats, tāpat arī iekšējo apdari ar ģipškartona plāksnēm. Pēc skolas palīdzēja arī jaunākais brālis.
Iespēja ietaupīt
Strādājot pašam, celtniecībai jātērē daudz mazāka summa. Parasti rēķina, ka meistara darbs maksā tikpat, cik izlietotie materiāli. Tātad, strādājot pašam, galarezultāts ir uz pusi lētāks.
Mājas celtniecība tomēr ir ļoti dārgs prieks. Sākotnēji tik lielas izmaksas nebiju plānojis. Turklāt celtniecības materiālu cenas nemitīgi pieaug. Piemēram, nopirku ģipškartona plāksnes, pēc nedēļas atkal iegriezos veikalā un pamanīju, ka tās jau kļuvušas dārgākas. Man paveicās. Protams, būtu izdevīgi, ja varētu visus materiālus nopirkt uzreiz, taču tik lielus pirkumus vienā reizē nevaru atļauties. Nopirkto nebūtu arī, kur glabāt.
Patīk arī mācītājam
Laukos, būvējot māju, svarīgi arī izdomāt mājas vārdu. Un tas nebūt nav vienkārši. Nevar taču pagastā būt divas mājas ar vienādiem nosaukumiem. Izvēlējāmies neparastu vārdu — “Velniņi”. Kā jau pienākas, lūdzām mācītājam iesvētīt pamatus. Viņš atbrauca un vaicāja, kā tad mājas sauks. Kad izdzirdēja nosaukumu, sāka smaidīt un teica, ka nekas slikts jau neesot. Kamēr “Velniņi” mazi, tie nekādu skādi nodarīt nevarot. Arī viņam patika mūsu izvēle.
Citiem būvētgribētājiem ieteiktu rūpīgi izvērtēt savas iespējas — būvēt pašiem vai nolīgt meistarus. Ja būvē pats, izmaksas ir krietni mazākas, bet vajag ļoti daudz laika. Savukārt, ja būvē meistars, darbs rit ātrāk, bet jāmaksā daudz vairāk. Meistars, kam uzticēsiet celtniecību, gan jāizvēlas ļoti rūpīgi.
Guļbūves tīkotājiem jāgaida
Jebkurā ainavā lieliski iederas koka guļbūves. Aizkraukles rajonā bieži ēkas būvē no guļbaļķiem. Diemžēl, būvējot guļbaļķu ēkas, lielākā problēma — sagaidīt, kamēr ēka beigs “sēsties” un plaisāt, lai var ielikt logus, durvis, veikt iekšējo apdari.
Senatnē, būvējot guļbūves, kokus cirta noteiktā laikā, baļķus nomizoja, tad vairākus gadus žāvēja šķūnī un tikai pēc tam cēla māju. Mūsdienās tik ilgi gaidīt ir neizdevīgi. Firmām, kas nodarbojas ar guļbūvju izgatavošanu, ik gadu vajadzētu iepirkt lielāku kokmateriālu daudzumu žāvēšanai un uz ilgu laiku “iesaldēt” līdzekļus. Nav arī tehnisku iespēju izžāvēt jau gatavu baļķi, tāpēc izmanto tādus baļķus, kādi konkrētajā brīdī ir. Tā nu ēka žūst, un mainās tās izmēri. Piemēram, Koknesē kādas prāvākas jaunuzceltas guļbaļķu ēkas īpašnieks tikai pēc četriem gadiem beidzot varēja “uz palikšanu” ielikt durvis un logus, flīzēt dušas telpu un veikt citus iekšdarbus. Beidzot nekas vairs neplaisāja un nekļuva mazāks. Kopumā mājas sienas “nosēdās” par vairāk nekā 10 centimetriem.
Risinājums ir
SIA “Kokapstrāde DN” Koknesē valdes priekšsēdētājs Dainis Vingris teic, ka šīm problēmām ir risinājums. Guļbaļķus var izgatavot no jau izžāvētām koka plankām, salīmējot tās ar speciālu līmi un izfrēzējot vēlamajā biezumā, vienlaikus iestrādājot savienojuma gropes.
— Ideja gatavot mājas no šādiem frēzbaļķiem radās nejauši, pētot dažādus katalogus, — saka Dainis Vingris.
— Kokapstrādes nozarē darbojos jau desmit gadu un, redzot, kā mainās pieprasījums pēc kokmateriāliem, meklēju jaunas iespējas radīt koksnei pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību.
Nevar teikt, ka šādu frēzbaļķu izgatavošanas tehnoloģija ir kaut kas jauns un nebijis. Somijā, Vācijā un Zviedrijā to izmanto jau gadu divdesmit. Tā ir pārbaudīta un vispāratzīta. Vienīgi, lai sāktu ražošanu, prāvi līdzekļi jāiegulda tehnoloģiskajā iekārtā.
Var izgatavot dažāda biezuma frēzbaļķus, kas piemēroti nelielām pirtiņām, saimniecības ēkām, garāžām vai lielām dzīvojamajām mājām. Līmētiem baļķiem ir arī daudz lielāka stiprība nekā veselam kokam. Galdnieki tieši no līmēta koka izgatavo logu rāmjus un durvis. Šādas koka konstrukcijas vairs neplaisā, nemaina izmērus un nevērpjas.
Frēzbaļķus koka būvēm izgatavojam kopš aprīļa.
Interesanta ir baļķu sastiprināšana. Parasti starp guļbaļķiem jāliek kāds izolācijas materiāls, piemēram, minerālvate. Taču mūsu izgatavotajiem baļķiem ir īpašas formas rievas. Baļķi savienojas ļoti cieši, un izolācijas kārta nav nepieciešama. Vien pakšos iestrādā īpašu izolācijas materiāla lentu.
Pirmie redz tirgotāji
Visātrāk izmaiņas celtniecības tendencēs pamana būvmateriālu tirgotāji. Tieši pie viņiem būvētāji vēršas vispirms, kaut vai, lai noskaidrotu celtniecības materiālu izmaksas un izvēlētos, no kāda materiāla celtne būs.
Firmas “Nelss” būvmateriālu veikala projektu menedžeris Arnis Simanovičs stāsta, ka jau ilgāku laiku arvien lielākos apjomos būvmateriālus pērk gan celtniecības firmas, gan privātie būvētāji. Taču pēdējā pusotra mēneša laikā privāto būvētāju aktivitāte ievērojami sarukusi, tam iemesls — stingrāki kreditēšanas noteikumi, kurus ieviesušas Latvijas komercbankas. Lai iegūtu kredītu, jānoformē vairāk dokumentu, nepieciešama vērtīgāka ķīla. Kredītiestādēs daudz rūpīgāk pēta potenciālos aizņēmējus, un līdz ar to samazinās būvniecības apjomi.
— Daudzi pircēji, kuri cerēja ātri iegūt aizdevumu, būvmateriālus jau bija rezervējuši, tagad lūdz pasūtījumu atlikt, kamēr bankas piešķirs aizdevumu, — saka Arnis Simanovičs. — Taču būvfirmu celtniecības apjomi nemitīgi turpina pieaugt. Tās apkalpo lielākus uzņēmumus, pilda valsts un pašvaldību pasūtījumus, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu.
Pietrūkst ķieģeļu un siltināšanas vates
Visiem vēl labā atmiņā cementa krīze, kad Latvijā šī būvmateriāla pietrūka. Šobrīd cementa netrūkst. Atrasti piegādātāji arī ārpus Latvijas, taču pircējam bieži vien nepieciešams konkrēta ražotāja cements, ar kuru būvniecība iesākta. Stiprības ziņā dažādu ražotāju piedāvātais cements neatšķiras, bet krāsas ziņā gan. Ja būve iesākta ar viena ražotāja cementu, ar to arī jāpabeidz. Tas ir īpaši svarīgi, ja mūrē ķieģeļus, kurus pēc tam neapstrādās ar kādu citu apdares materiālu.
Simanoviča kungs teic, ka šobrīd ļoti pieprasīti ir Lodes ķieģeļi, kas domāti dūmvadiem, kā arī šajā pašā rūpnīcā ražotie apdares ķieģeļi. Uzņēmumā, lai uzlabotu kvalitāti, veic rekonstrukciju, un ražošanas apjomi vēl nespēj apmierināt pieprasījumu. Šī iemesla dēļ ķieģeļu pircējiem, kuriem nepieciešams to lielāks daudzums, reizēm jāpagaida, līdz tos atvedīs. Lielā būvniecības un remontu apjoma dēļ arī siltināšanai domātā vate ir ierobežotā daudzumā. Ražotāji tirgotājiem noteikuši pat ikmēneša kvotas, jo nespēj uzreiz apmierināt tik lielu pieprasījumu.
— Ja pircējam jāizvēlas — ņemt siltināšanas vati vai putu polistirolu, visbiežāk izvēlas vati, — saka Arnis Simanovičs. — Tas tāpēc, ka ar vati vieglāk strādāt, jo tā ir plastiskāka un nav tik daudz atgriezumu, kas jānoraksta zaudējumos.
Labākie kokmateriāli ārzemniekiem
Būvmateriālu tirgotāji ievērojuši vēl kādu sakarību. Savlaik pircēji vispirms interesējās par būvmateriāla cenu — meklēja lētākos variantus, bet tagad vispirms interesē kvalitāte. Celtniecība kļuvusi pārāk dārga, lai varētu atļauties pirkt materiālus, kuru kalpošanas laiks ir pārāk īss vai kuri pirms lietošanas vēl papildus jāapstrādā.
Iespējams, tieši šī iemesla dēļ par deficītu kļuvuši arī kvalitatīvi kokmateriāli. Šķietams paradokss, jo tepat Aizkrauklē darbojas lielākā Baltijā kokzāģētava, kas pieder tai pašai firmai “Nelss”. Tomēr kvalitatīvu zāģmateriālu trūkst, jo saražotais lielākoties domāts eksportam. Ārzemnieki par kvalitatīvajiem dēļiem un brusām gatavi maksāt daudz vairāk, nekā to spēj pircēji vietējā tirgū. Tāpēc bieži vien nākas samierināties ar to piedāvājumu, kāds ir.
Sezonāls ir pieprasījums arī pēc konkrētiem būvmateriālu veidiem. Piemēram, ziemā vairāk pērk iekšdarbiem domātos materiālus, savukārt vasarā — blokus, ķieģeļus un cementu, ārējām sistēmām domāto santehniku. Šobrīd liels pieprasījums ir arī pēc jau gatavām dūmvadu sistēmām. Tās ir ļoti drošas un samērā viegli samontējamas.
