Sunākstes pamatskolas skolotājai Marikai Kļaviņai 40 gadu jubileja. Viņa ir rīdziniece, taču jau sen uzskata sevi par sunākstieti, jo šajā vietā nodzīvots vairāk nekā 20 gadu.
Sunākstes pamatskolas skolotājai Marikai Kļaviņai 40 gadu jubileja. Viņa ir rīdziniece, taču jau sen uzskata sevi par sunākstieti, jo šajā vietā nodzīvots vairāk nekā 20 gadu. Te izveidota ģimene un iemantota skolēnu cieņa.
— Pārdomājot nodzīvotos gadus, jāatzīst, ka vissarežģītākais bija profesijas izvēles laiks. Kad dzīvoju Rīgā, ilgojos pēc laukiem. Vasaras pavadīju pie vecmāmiņas Viesītē un toreiz nolēmu mācīties Bulduru dārzkopības tehnikumā. Taču pēc tā beigšanas un agronomes — dārzkopes diploma iegūšanas šajā arodā strādāt tā arī neiznāca, — stāsta Marika Kļaviņa.
Kļūst par skolotāju
Mācoties Bulduros, Marika apprecējās ar sunākstieti Jāni Kļaviņu, un jaunā ģimene sāka dzīvot Sunākstē. Marikai nācās mainīt nodarbošanos, jo agronomi — dārznieci te nevajadzēja. Viņa gadu mācījās Neretas vidusskolas pedagoģijas klasē un kļuva par audzinātāju vietējā bērnudārzā “Ābelīte”. Pēc pieciem gadiem viņu uzaicināja strādāt Sunākstes pamatskolā. Nu šajā darbā aizvadīts jau 14 gadu.
— Tikai tad, kad kļuvu par audzinātāju, sapratu, ka mana īstā vieta ir bērnu vidū, — atzīst skolotāja Kļaviņa.
Tagad Marika Kļaviņa mācās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes 4. kursā. Viņa apgūst informātikas un mājturības skolotājas specialitāti. Šos priekšmetus skolotāja bērniem jau māca. Mājturību viņai jāmāca arī zēniem.
Sapnis par ģimeni piepildīts
Kādi bijuši 40 dzīves gadi? Šo jautājumu Marikas kundze sev uzdevusi, jubileju gaidot.
Bērnība skumja, jo deviņu gadu vecumā viņas ar māsu, kura ir trīs gadus vecāka, zaudēja māti, vēl pēc pieciem gadiem — arī tēvu. Meitenes audzināja tuvinieki. Marika kopš tā laika sapņoja par savu ģimeni, kurā valdītu saticība un mīlestība.
Liktenis viņai ir labvēlīgs, jo Marika un Jānis audzina divus dēlus. Vecākais jau studē un strādā, bet jaunākais mācās Sunākstes pamatskolas 9. klasē. Māte un tēvs ir gandarīti, jo ģimeniskums dēlos ieaudzināts. Par to liecina vecākā dēla apciemojumi reizēs, kad visiem jābūt kopā. Vecgada vakarā viņš ciemojās mājās, kaut arī 1. janvārī jau bija jābūt darbā.
Govis kopt — vaļasprieks
Marikai ļoti patīk lauku darbi, govju kopšana un jaunlopu audzēšana. Diviem projektiem — naturālās saimniecības attīstībai un standartu sasniegšanai piena lopkopībā — viņa saņēmusi arī Eiropas Savienības naudu.
— Man ļoti patīk govis un citi mājlopi. Nevaru iedomāties, kā dzīvotu, ja nebūtu saimniecības rūpju. Strādāt palīdz arī ģimenes vīrieši, īpaši jaunākais dēls, tāpēc saimniekošanu kūtī pat uzskatu par savu vaļasprieku, — saka jubilāre.
Skolotājai patīk arī rokdarbi — adīt, šūt, tamborēt un aust. Tas viss jāmāca skolēniem. Marikas kundze vairs nespēj iedomāties, ka atkal varētu dzīvot Rīgā. Lauku klusumā ir vislabāk.
