14 dārzkopju un augļkopju no Aizkraukles, Jēkabpils un Ogres rajona nodibinājuši lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvu “Sēlijas dārzi”.
14 dārzkopju un augļkopju no Aizkraukles, Jēkabpils un Ogres rajona nodibinājuši lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvu “Sēlijas dārzi”. Tas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un par kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēts Oskars Virsnītis no Ogres rajona Ķeipenes.
Kooperatīva mērķis ir palīdzēt dārzkopības produkcijas ražotājiem augļus un ogas uzglabāt, pārstrādāt un realizēt. Lai labāk apgūtu tirgu, jāpiedāvā lielāks apjoms augļu un ogu — tā domā kooperatīva dibinātāji. Rakstot projektus, paredzēts iegūt naudu saldēšanas un fasēšanas iekārtu iegādei, nākotnē varbūt pat varētu izveidot augļu un ogu pārstrādes cehu. Tā kā aktīvākie kooperatīva dalībnieki ir Ogres rajona dārzkopji, iespējams, šāda ražotne varētu tapt kaimiņrajonā.
Pagaidām kooperatīva juridiskā adrese ir Aizkrauklē, Lāčplēša ielā 2, kur ir Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju birojs un Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienība. Ja izdosies izveidot ražotni Ogres rajonā, arī kooperatīva biroju iekārtos turpat.
No Aizkraukles rajona kooperatīva dibinātāju pulkā ir Silvija Pīrāga un Ēvalds Brūveris no Sunākstes, Juris Sprukulis un Ilmārs Klaužs no Bebriem, Arnis Veckāgans, Diāna Pēterfelde un Voldemārs Sotnieks no Skrīveriem, Māra Zēberga no Sērenes.
Bebru pagasta SIA “Vējkalni MIKI” viena no saimniecības nozarēm ir upeņu audzēšana. Ogulāji iestādīti 3,5 hektāros. Uzņēmuma vadītājs Ilmārs Klaužs saka: “Uzpircēji, kuriem galvenokārt dārzkopji pārdod ogas, nosaka savu cenu. Jo vairāk tirgū ogu, jo zemāka cena. Piedāvājot mazu daudzumu ogu, grūti cīnīties par savām tiesībām, taču, uzpērkot ogas vairumā, sasaldējot tās, lai ilgāk uzglabātu, varam meklēt izdevīgāku pircēju un gaidīt labāku cenu. Perspektīvā varētu iepirkt, sasaldēt un pārdot arī meža ogas, pēc kurām ārzemēs ir liels pieprasījums. Arī ābolu audzētājiem kopā ir lielākas izredzes izdevīgāk pārdot produkciju. Latvijā daudzi stāda ābeļdārzus, un pēc vietējiem āboliem ir liels pieprasījums.”
Skrīveriete Diāna Pēterfelde no “Griķīšiem” šogad iestādījusi divus hektārus lielu ābeļdārzu. Par iestāšanos kooperatīvā viņa saka: “Ogas un augļus mēs audzēsim katrs savā saimniecībā, bet glabāsim un realizēsim kopā. Tā vieglāk apgūt tirgu. Katrs atsevišķi mēs nespētu arī uzbūvēt Eiropas Savienības prasībām atbilstošu augļu un ogu glabātavu, taču kopā tas ir iespējams.”
Māra Zēberga no Sērenes pagasta “Zvanītājiem” tirgum pagaidām neko neaudzē. Kooperatīvā iestājusies, domājot par nākotni: “Nevaram savā saimniecībā lielās platībās audzēt vienu kultūru, taču tirgum vajag daudz un regulāri, tāpēc dārzkopjiem jāapvienojas. Iespējams, arī mēs nākotnē varētu nodarboties ar augļkopību, tāpēc esam priecīgi, ka, dibinot šo kooperatīvu, satikām domubiedrus.
***
Izziņa.
Aizkraukles rajonā ir 9274 lauku saimniecības. Tajā skaitā — 3906 zemnieku saimniecības, 4292 piemājas saimniecības, 1076 citu veidu saimniecības. To kopējā platība ir 141,8 tūkstoši hektāru. Tajā skaitā ir arī 79 tūkstoši hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 47,8 tūkstoši hektāru meža. Ir 4040 vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju, 521 daudzdzīvokļu nams. Pavisam ir 522 mežsaimniecības zemes gabali, kuros ietilpst arī 91,9 tūkstoši hektāru meža.
***
Fakts.
Pašvaldībām pieder 73 lauku saimniecības ar 547 hektāru kopējo platību. Tajā skaitā 201 hektārs lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 154 hektāri meža, 52 hektāri purvu. Ir trīs karjeri ar 16 hektāru kopējo platību. Ir 84 vienģimenes un divģimeņu mājas, kā arī 366 daudzdzīvokļu mājas. Pašvaldībām pieder vai ir lietošanā 45 mežsaimniecības zemes gabali, kuros ir tūkstoš hektāru meža.
Valstij Aizkraukles rajonā pieder 28 lauku saimniecības ar 504 hektāru kopējo platību, tajā skaitā 376 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 75 hektāri meža, kā arī četri mežsaimniecības zemes gabali, kuros ir 31 hektārs meža. Valsts apsaimnieko vienu ūdenssaimniecību ar 13 hektāru kopējo platību, kā arī trīs karjerus ar 927 hektāru kopējo platību. Valstij pieder 66 vienģimenes un divģimeņu mājas, kā arī 47 daudzdzīvokļu mājas.
