Daudzesiete Barbara Čiža savā piemājas saimniecībā “Ozoli” jau vairāk nekā desmit gadu audzē dārzeņus, kurus pārdod vietējai pamatskolai. Arī šogad padevusies laba raža, kura jau noglabāta pagrabā.
Daudzesiete Barbara Čiža savā piemājas saimniecībā “Ozoli” jau vairāk nekā desmit gadu audzē dārzeņus, kurus pārdod vietējai pamatskolai. Arī šogad padevusies laba raža, kura jau noglabāta pagrabā.
— Kad sākās juku laiki, nebija vairs darba, tāpēc nolēmām audzēt dārzeņus un turēt lopus, — saka Barbara Čiža. — Zeme pie mājas piemērota visdažādāko dārzeņu audzēšanai. Tā ir vidēji smaga, nav pārāk smilšaina un nav arī pārlieku mālaina. Audzēju kartupeļus, burkānus, bietes, sīpolus un kāpostus. Salīdzinot ar pagājušo gadu, viss audzis krietni labāk. Arī laika apstākļi bija piemēroti.
Barbaras kundze atklāj, ka ieguvusi sertifikātu, kurš atļauj izaudzēto pārdot izglītības iestādei. Viņas saimniecību regulāri pārbauda. Minerālmēslus te nelieto, lauku mēslošanai pietiek kūtsmēslu. Tāpēc, lai arī nav bioloģiskās saimniecības statusa, “Ozolos” audzē ekoloģiski tīru produkciju.
Pagrabā prāvos apcirkņos glīti salikta tonna apaļīgu biešu un tikpat daudz burkānu. Uz skolu tos ved divas reizes mēnesī, jo skolas pagrabs ir pārāk silts, un lielāks daudzums dārzeņu tajā ātri savīstu. Daudzeses pamatskolā skolēniem pusdienas vienmēr ir gatavotas no svaigiem dārzeņiem.
Čižas kundze teic, ka ir ļoti svarīgi pirmo reizi dārzeņus paspēt izravēt līdz Jāņiem, kamēr nezāles nav kārtīgi iesakņojušās. Tas, cik bieži jāravē pēc tam, atkarīgs no laika apstākļiem vasarā.
Šogad labi auguši arī kāposti. Galviņas ir cietas un četrus, piecus kilogramus smagas. Baidoties no salnām, tās jau sanestas pagrabā, kur sals tām vairs nevarēs kaitēt. Lauki novākti, un nu var domāt par kāpostu skābēšanu. Barbara Čiža stāsta, ka recepte ir vienkārša — kāpostus smalki saēvelē, pierīvē nedaudz burkānu, pieber sāli, cukuru un ķimenes, kā to latvieši darījuši no paaudzes paaudzē. Kad kāpostu muca siltumā rūgusi trīs dienas, kāpostos iedur ar garu koka irbuli, tad pastiprināti izdalās gāze, un kāposti vēlāk ir kraukšķīgi. Pamatskolai pārdod gan svaigus, gan skābētus kāpostus. Iepirkuma cena gan nav tik liela, kā varētu nopelnīt tirgū, taču nav jābēdā par transporta izdevumiem. “Ozoli” ir pavisam netālu no skolas.
