Šoreiz “Dārza Pasaules” jūnija numurā lasiet:
* Kādas gurķu šķirnes ir piemērotākās audzēšanai uz lauka,
* Ko darīt, lai tāpat kā slavenajam detektīvam Erkilam Puaro neizaugtu līki kabači,
* Kā pareizi siltumnīcā piesiet tomātus,
* Ja jūnijā jūsu dārzā zied sīpolpuķes vai rudenī tās plānojat tās iestādīt, salīdziniet savu pieredzi ar selekcionāra Jāņa Rukšāna padomiem,
* Par to, kā par savu mantoto Plakanciema dārzu rūpējas slavenā boksera Maira Brieža ģimene.
• Mūsdienās vairs par dīvainību netiek uzskatīta nātru zupa, nezāļu pesto vai ozolzīļu kafija. Taču kulinārs lietojums ir arī parastajai māllēpei, maura retējam, vīgriezei, platlapu vilkvālītei un citiem dažādu savvaļas augu. Protams, kam izmantojamas lapas, kam sēklas, kam saknes. (Nacionālā botāniskā dārza vadošās dārzkopības speciālistes Dainas Rozes raksts “Savvaļas augi atgriežas modē un virtuvē”.)
• Dārzkopim melnzemes iegāde ir laimes spēle. Kā tajā vinnēt? Latvijā par melnzemi visbiežāk uzskata augsnes aramkārtu — 20 — 25 cm biezu auglīgo slāni. Taču, pirms pirkt melnzemi, pajautājiet pārdevējam, kur viņš to ņēmis. Ja tirgotājs par to negrib runāt, skaidrs, ka nopirksiet “kaķi maisā”. (Dārzkopības institūta pētnieces Valentīnas Poles raksts “Kā nopirkt labu melnzemi”.)
• Permakultūras, bet patiesībā arī jebkurš cits, dārzs nav iedomājams derīgajiem kukaiņiem, kas apputeksnē augus, tauriņiem, putniem, vardēm un krupjiem, ķirzakām, ežiem un citām dzīvām būtnēm. (Sava “Ēdenes dārza” veidotāja Māra Narvila raksts “Dārza mazie palīgi”.)
• Gurķi uzreiz pēc tomātiem ir otrie populārākie dārzeņi, kas aug gan siltumnīcā, gan uz lauka. Gurķu audzēšana sākas ar atbilstošu sēklu izvēli. Tad seko laistīšana, ravēšana un regulāra papildmēslošana. (Dārzeņkopes Mārītes Gailītes raksts “Lauka gurķi piemājas dārzā”.)
