Daina un Kārlis Ezernieki Valles pagasta “Staros” iekopuši īstu paradīzes stūrīti. “Staru” saimniece izrāda savu pasakaino valstību, kas tapusi desmit gadu laikā. Viņa ir pārliecināta, ka galvenais ir pabarot dvēseli. “Tāpēc apkārt vajag skaistumu,” teic “Staru” saimniece.
“Kad pirms 20 gadiem šīs mājas nopirkām, te bija diezgan briesmīgi, nezinājām, kā tiksim galā,” atceras Dainas kundze. “Atnācām saimniekot ar diviem maziem bērniem. Sākām no nulles, nodarbojāmies ar graudkopību, lopkopību, audzējām dārzeņus. Izmēģinājām visu, tā darbojāmies nedaudz vairāk kā 10 gadu. Vēlāk saimniecību likvidējām un sākām strādāt algotu darbu.” Tad arī pievērsās intensīvākai daiļdārza izveidei un kopšanai. Saimniece stāsta, ka mēnesī dārzam velta divas dienas — no agra rīta līdz vakaram. Protams, arī ikdienā šur tur roka jāpieliek, lai skaistumu turētu formā, piemēram, apgriežot noziedējušās puķes. Mauriņš “Staru” dārzā izklājies gluži kā samtaina, bieza sega. Sēts neesot, laika gaitā, rūpīgi pļaujot gārsu, zirgskābenes, nātres, ceļtekas, kas labprāt aug lauku sētas pagalmā, tāds izveidojies dabīgi. Vai dārzs izmaksā dārgi? Daina teic, ka nauda ieguldīta minimāli. Dekoratīvos skujeņus viņa iegādājās vienā eksemplārā un pavairoja pati apsakņojot. Arī visas ziemcietes Daina izaudzē no sēkliņām, tā iznāk daudz lētāk.
Dārzā ir arī mantojums no iepriekšējiem saimniekiem, piemēram, ābeles, kurām sākumā zari sniedzās līdz pat zemei. Apakšējos zarus nozāģēja, bet augšējos pēc tam ar ābolu svaru sēdināja uz leju. Tagad ir glīts, kopts augļudārzs, kuram vienā malā jau iestādīta jaunā maiņa. Uz pagraba aug milzīga akācija, Dainas lepnums, arī tā veco saimnieku stādīta. Cieši līdzās mājai augusi veca vīksna, pāri ēkai pārlīkusi, bet sašķēlusies uz pusēm, tāpēc nācās nozāģēt. Kamēr bija celms, Daina uz tā audzēja austersēnes. “Septiņus gadus ēdām sēņu karbonādes,” smaida saimniece.
“Ar augiem ir jāaprunājas, dārzā nevar darboties ar sliktām domām,” saka Daina. Saimniece strikti iebilst pret jebkādām ķimikālijām dārza mēslošanai, vislabākais ir pašu komposta kaudzē tapušais. Idejas krāšņajām dobēm var gūt gan žurnālos, gan internetā. Līdzās stādaudzētavās, tirgū vai veikalos iegādātajiem kokiem un košumkrūmiemaug “mežinieki” — kadiķi. “Varu dot padomu — visu no meža mājās nest nevar,” atklāj Daina. “Dažs ieaug labi, bet cits ne.” Viens no kadiķiem izskatās kā tikko nofrizēts, taču saimniece teic, ka tāda forma tam esot no dabas. Kadiķi noder ne tikai skaistumam, bet ir arī praktiski — kadiķogu tēja ir veselīga, ogas saimniece pievieno arī gaļas ēdieniem — kotletēm, cepešiem.
“Staru” dārzā bieži ienāk ciemiņi no meža. “Zaķi, stirnas bariem dzīvo pa dārzu, fotoaparāts vienmēr jātur gatavībā,” stāsta Daina. “Man patīk no rītiem izstaigāt dārzu, nofotografēt jaunos atvērušos ziedus.”
