Saeimas deputātu kandidātu pēcvēlēšanu asaras un prieki sajaukušies vienā raibā mikslī. Un grūti pateikt, kā tajā vairāk — salduma vai sāļuma, jo no prieka taču mēdz arī raudāt.
Saeimas deputātu kandidātu pēcvēlēšanu asaras un prieki sajaukušies vienā raibā mikslī. Un grūti pateikt, kā tajā vairāk — salduma vai sāļuma, jo no prieka taču mēdz arī raudāt. Priecājas vai “pirkstos kož” arī partiju priekšvēlēšanu kampaņu finansētāji — rēķina, par maz vai par daudz naudas paciņu no “zeķes” ārā vilkuši.
Izrādās, viens deputāts dažām partijām izmaksājis tik lielu naudu, ka Saeimas darbošanās laikā to diezin vai varēs atpelnīt. Tad noteikti jālobē miljoniem vērti projekti, aizdevumi un kredītu garantijas, “jāizrauj” augsti amati un ērtas vietas.
Visdārgāk par viena deputāta ievēlēšanu parlamentā maksājusi Tautas partija — ap 60 tūkstošu latu. Otra naudīgākā izrādījusies tā dēvētā mācītāju partija — tā “nopirkusi” vienu deputāta vietu par 35 tūkstošiem latu, un ne jau no svētītā paradīzes dārza šī naudiņa birusi.
Daudz mazāk tērējuši tēvzemieši — ap 28 tūkstošiem latu vienam deputātam — un zaļie zemnieki — ap 20 tūkstošu. Paradoksāli, bet no 8. Saeimā iekļuvušajām vadošajām partijām vismazākie tēriņi ir Repšes partijai — divarpus tūkstoši latu — un “bitēm” (5 tūkstoši). Toties “Latvijas ceļš” pusmiljonu latu un sociāldemokrāti 300 tūkstošu “izgrūduši” velti.
Projekta “Atklāti par 8. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas finansēm” autori šos datus publiskojuši, ņemot vērā tikai deviņus mēnešus — no janvāra līdz septembrim, neskaitot oktobri. Tā ka patiesā aina varētu būt vēl izteiktāka, jo tie ir tikai partiju atklāti deklarētie izdevumi.
Ko šie skaitļi liecina? No vienas puses, to, ka skatītāju, klausītāju un lasītāju apdullinoša aģitācija tomēr ietekmē, lai kā mēs to noliegtu. Un tātad izmaksas nav veltas. No otras puses, uzvarējušas tieši tās partijas, kuras aģitācijai un propagandai naudu tērējušas pieticīgi.
Iespējams, reiz tiks ņemta vērā, piemēram, Zviedrijas pieredze, kur partiju aģitācija televīzijā vispār nav atļauta, vai arī nolems visiem sākt no vienas starta līnijas, tas ir, katrai partijai gan sabiedriskajā, gan privātajās televīzijās un radiostacijās ļaut reklamēties tikai noteiktu vienādu laiku. Tad deputātu kandidātiem nevajadzēs pārtapt daiļrunātājos, aktieros vai malkas skaldītājos. Un arī deputāta vietas cena vairs nebūs tik augsta.
