18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni saņems neretietis Tālis Zālī-
tis — ilggadējs Neretas ciema padomes priekšsēdētājs. Viņš visu mūžu aktīvi iesaistījies Neretas sabiedriskajā un kultūras dzīvē, viņa sirds šai vietai pieder joprojām.
Grūti iedomāties, kāda Nereta būtu šodien, ja pirms vairākiem gadu desmitiem savu mūžu Neretas pagasta attīstībai, labiekārtošanai un cilvēku labklājībai nesavtīgi nebūtu veltījis Tālis Zālītis. Neretas centrā un ārpus tā arī šodien jūtams Tāļa Zālīša devums. Viņa ieguldījums nav naudā novērtējams arī rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas saglabāšanā, Tālis Zālītis bija arī iniciators slavenajām talkām, kad “Riekstiņos” uz tām sabrauca ļaudis no visas Latvijas.
Dažādos laikos dažādās publikācijās un rakstos Tālis Zālītis nemainīgi dēvēts par leģendāru, par neatkārtojamu un spilgtu personību. Dzejniece Velta Toma par viņu rakstījusi: “Darbu sapņotājs un gāzējs.” To viņš izpelnījies ar smagu darbu, ne ar vārdiem vai cēliem plāniem uz papīra. Neretiešu atmiņās Tāļa Zālīša saimniekošanas laiks pagastā asociējās ar nesavtīgu darbu, pašatdevi un ticību tam, ko viņš dara.
Zālīša kungs dzimis 1930. gada 16. decembrī Neretas pagasta “Zālītēs”, te pagājis viss darba mūžs un izdaudzināti bērni. Paralēli sabiedriskajiem darbiem un daudzajiem pienākumiem neretietis kopis arī tēva mājas un saimniecību. Tālis Zālītis stāsta, ka paziņojumu par apbalvojumu no Valsts prezidenta kancelejas saņēmis pa pastu un tas bijis liels pārsteigums: “Ko tādu negaidīju. Šis augstais valsts apbalvojums pienākas ne tikai man, bet visiem cilvēkiem, kuri man palīdzējuši darbā, un tas pelnīti ir arī viņiem — maniem darbīgajiem neretiešiem. Apbalvojums ir novērtējums par padarīto, jo Neretai ir ziedoti mani labākie gadi, mans roku un sirdspukstu devums. Priecājos, ka tiem, kuri mani izvirzīja šim augstajam apbalvojumam, nav nācies vilties, jo ne jau visiem pretendentiem Ordeņu kapituls šo apbalvojumu piešķir.”
Bijusī skolotāja neretiete Ērika Zvejniece, kurai kopā ar Tāļa kungu ne reizi vien nācies sadarboties, teic: “Kādreiz “Kliņģerītes” (sieviešu ansamblis Neretas pagastā — aut.) piedalījās kāzās — gāja čigānos un iesaistījās mičošanā. Kurš pagastvecis gan būtu ar mieru naktī nākt līdzi sievām un dziedāt? Bet viņš nāca! Viņš ir kā ozols, kurš mūža garumā dāsni kaisījis zīles sev apkārt, lai viņa spēks tiek citiem.”
Arī šodien, jau daudzus gadus būdams prom no aktīvās sabiedriskās dzīves, Tālis Zālītis piedalās kultūras pasākumos, kur labprāt skandē dzeju un joprojām uzdzied kādu dziesmu. Par dzīvi. Par mīlestību. Par mūžu.
