Pirms pāris mēnešiem iršēnietis Guntis Vilcāns atgriezās no Vācijas, nu viņš atkal gaida izsaukumu, lai dotos darbā ārzemēs.
Pirms pāris mēnešiem iršēnietis Guntis Vilcāns atgriezās no Vācijas, nu viņš atkal gaida izsaukumu, lai dotos darbā ārzemēs.
Jaunietis šogad pabeidza Vecbebru profesionālo vidusskolu, kurā apguva ēdināšanas servisa specialitāti. Mācību laikā bija iespēja pieteikties praksē Vācijā. Vērā ņēma valodas prasmi. Guntis vācu valodas pamatus bija apguvis, mācoties Pērses pamatskolā, vēlāk zināšanas papildinājis, skatoties sporta pārraides televīzijā, tāpēc svešvaloda viņam nebija šķērslis.
Pilī apkalpo atpūtniekus
Gunta darbavieta bija milzīga pils, kurā ierīkots restorāns. Te ieradās atpūtnieki, kuru vaļasprieks ir spēlēt ķegļu spēli. Dienā te gatavoja apmēram 10 veidu ēdienu, galvenokārt gaļas maltītes. Guntis stāsta, ka tas neesot bijis pārāk sarežģīti, jo pārsvarā gatavojuši no pusfabrikātiem. Kolektīvs, kurā Guntis strādāja, bija neliels — tikai divi virtuves strādnieki un šefpavārs. Praksē Guntis darbus nešķiroja, darīja visu, kas nepieciešams: ja vajadzēja — mazgāja grīdu vai strādāja ilgāk.
Nopelna automašīnu un videokameru
Iespējams, viņa darbīgums un čaklums sajūsmināja saimnieku, jo pēc kāda laika viņš uzaicinājis Gunti darbā privāti. Guntis neatteicās, turklāt arī nopelnīt varēja vairāk nekā praksē. Pavisam mācību laikā Guntis pie viena un tā paša saimnieka divas reizes bija praksē un divas — privāti. Lai gan darbs nebija viegls, jaunietis ir gandarīts, jo saņēmis pienācīgu atalgojumu. Četru braucienu laiku summējot, viņš Vācijā pavadījis nedaudz vairāk par pusgadu. Par nopelnīto viņš nopircis automašīnu, velosipēdu, videokameru, mūzikas centru un daudz citu sīkumu.
Gribētu palikt ārzemēs
Kad Guntis skolā ziņojumu stendā ieraudzīja sludinājumu, ka pēc skolas beigšanas ir iespēja braukt darbā uz Vāciju, viņš, tāpat kā vēl daži kursabiedri, ne mirkli nešaubījās un iesniedza dokumentus firmai, lai dotos darbā uz ārzemēm. Tagad Guntis gaida izsaukumu. Šoreiz tas gan nebūs brauciens pie jau iepazītā saimnieka, jo viņš savu biznesu pārtraucis — devies pelnītā atpūtā. Kad jautāju Guntim, vai viņš paliktu dzīvot Vācijā, jaunietis atbild apstiprinoši. Latvijā, viņaprāt, labu darbu pienācīgi nenovērtē. Protams, ir ēdināšanas uzņēmumi, kuros labi maksā, bet tajos iegūt darbu var tikai ar pazīšanos. Savukārt citur maksā nepiedienīgi mazu algu. — To, ko Vācijā nopelnīju mēnesī, Latvijā lielākoties var nopelnīt tikai pusgadā, — tā Guntis. Lai gan Guntis audzis laukos, pagaidām viņš nedomā te palikt, jo nesaskata perspektīvu.
Tusiņi nesajūsmina
Vācijā puisis apmeklējis arī vairākus jauniešu tusiņus. Viņš gan par tiem nav sevišķā sajūsmā. Varbūt tāpēc, ka nebija īstā kompānija, jo iepazītie draugi bijuši fanātiski hip—hop mūzikas piekritēji. — Man viņu dzīvesveids likās mazliet par strauju. Ar viņiem jutos diezgan garlaicīgi, — saka Guntis. Viņu arī izbrīnījis fakts, ka jaunieši deju vakaros diezgan atklāti smēķējot “zālīti”.
