Šīgada trešajā ceturksnī Latvijā bija 73 900 darba meklētāju jeb 6,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem — liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Šīgada trešajā ceturksnī Latvijā bija 73 900 darba meklētāju jeb 6,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem — liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, šogad samazinājies gan darba meklētāju skaits, gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū.
Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija lielāks nekā sieviešu īpatsvars un veidoja attiecīgi 6,8% un 5,6%. Trešā daļa jeb 32% bija ilgstošie darba meklētāji.
Nedaudz vairāk nekā trim piektdaļām jeb 62,3% darba meklētāju bija iepriekšējā darba pieredze. Pētījumā saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, ja darba meklētājs pārtraucis strādāt ilgāk nekā pirms astoņiem gadiem, viņa iepriekšējā nodarbinātība netiek uzskatīta par darba pieredzi.
Kā galvenais bezdarba iemesls minēti personiski vai ģimenes apstākļi — 26,7%. Šo iemeslu atklāja 16,9% vīriešu un 36,6% sieviešu. Atbrīvošanas un darbinieku skaita samazināšanas dēļ darbu pārtrauca 33,2% vīriešu un 12,9% sieviešu.
Meklējot darbu, četras piektdaļas interesentu pētīja darba piedāvājumus presē vai internetā, nedaudz mazāk darba meklētāju iztaujāja radiniekus, draugus, arodbiedrības. Gandrīz tikpat daudz darba meklētāju ievietoja sludinājumus vai atbildēja uz darba piedāvājumiem presē, gandrīz divas trešdaļas darba meklējumos devās tieši pie darba devējiem.
Gandrīz puse darba meklētāju sazinājās ar Nodarbinātības valsts aģentūru, nedaudz mazāk darba meklētāju mēģināja dabūt atļaujas, licences vai finanses, lai sāktu uzņēmējdarbību, trešā daļa darba meklētāju veica testēšanu, interviju vai kārtoja eksāmenu.
Šīgada trešajā ceturksnī valstī bija 21 700 cilvēku, kuri ir potenciālie darba meklētāji, bet zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Gada laikā šo iedzīvotāju skaits sarucis par četriem simtiem.
