Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, lielākā daļa bezdarbnieku valstī (47,2%) ir ar salīdzinoši zemu izglītību, ieguvuši tikai pamata vai vidējo vai nav pat pamatizglītības. Ar profesionālo izglītību šī gada sākumā NVA uzskaitē bija 37,3% no bezdarbnieku kopskaita. Vismazāk bez darba ir cilvēki ar augstāko izglītību — 15,5%. “Staburags” skaidro, cik konkurētspējīga darba tirgū ir arodizglītība.
Dzīvo, kā māk
Līdzīga situācija novērojama arī NVA Aizkraukles filiālē, kur reģistrēti 1243 bezdarbnieki, no kuriem 670 ir tikai ar pamata vai vidējo izglītību vai nav ieguvuši pat pamatizglītību. Ar aroda kvalifikāciju NVA Aizkraukles filiālē reģistrēti 447 bezdarbnieki, ar augstāko izglītību — 125.
Lielākā daļa NVA reģistrēto bezdarbnieku ir vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem, iespējams, laika gaitā zaudētas darbaspējas vai ir darba tirgū aktualitāti zaudējušas kvalifikācijas — situāciju skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce. “Darba tirgus strauji mainās, profesijas, īpaši tajās izmantotās tehnoloģijas, strauji attīstās. Tādēļ darbaspēka konkurētspējas saglabāšanai ļoti būtiski ir atbalsta pasākumi iedzīvotāju dalībai mūžizglītības aktivitātēs — gan veicinot to darba devēju organizētas darbinieku apmācības, gan rosinot pašus darba ņēmējus domāt par savu profesionālo kompetenču pilnveidi.”
Atrast darbu reģionā — dzīvesvietas tuvumā — ir grūti, bezdarba situāciju Aizkrauklē skaidro NVA Aizkraukles filiāles ESF projekta “Jauniešu garantijas” karjeras konsultante Aldona Britāne. Otrkārt, viņa novērojusi, ka vidēji 60% jauniešu nav darba pieredzes. Nereti tas ir arguments, kāpēc darba devējs izvēlas darbinieku, kurš ir ar pieredzi. Bet kāda darba pieredze var būt jaunietim 25 gadu vecumā, piemēram, beidzot arodskolu? Treškārt, A. Britāne norāda, ka bieži vien jaunietis nav motivēts ne mācīties, ne ilglaicīgi strādāt pie viena darba devēja. “Viņi maina vienu darbavietu uz otru, jo meklē lielāku darba samaksu. Bieži šos jauniešus neatbalsta vecāki, viņi dzīvo, kā māk. Svarīgi sagatavot jaunieti ne tikai profesijai, bet arī dzīvei.”
Konkurētspējīga izglītība
Darba devēji labākos speciālistus mēdz noskatīt prakšu vietās — skaidro Aizkraukles profesionālās vidusskolas direktore Ruta Krūkle. Direktore atzīst, ka pieprasījums pēc profesiju ieguvušiem jauniešiem esot tik liels, ka nereti darba devējiem ir jāatsaka, piemēram, prakses vietas. Tomēr viņa norāda, ka karjeras veiksme atkarīga no jaunieša — viņa vēlmes un motivācijas, piemēram, sākumā strādāt arī ne tik labi apmaksātus vai vienkāršus darbus.
Vai arodskolas izglītība ir konkurētspējīga? “Ir,” atbild ātrās ēdināšanas kafejnīcas “Panna” vadītāja Ingūna Grandāne, kuras uzņēmumā praksē nonāk jaunieši gan no Aizkraukles profesionālās vidusskolas, gan no Vecbebru profesionālās un vispārizglītojošās internātvidusskolas. “Ja vien audzēknis vēlas iegūt zināšanas, viņš var saņemt mūsdienīgas un aktuālas prasmes,” piebilst uzņēmēja. Arī SIA “Auto Cardan” direktors Guntis Klūga, kurš pieņem kvalifikācijas eksāmenus automehāniķiem, skaidro, ka arodizglītība pēc satura ir līmenī: “Tie laiki, kad profesionālo izglītību uzskatīja par vāju, pagājuši.” Arī viņš norāda, ka iemācīt var tos, kuri grib, bet pozitīva tendence ir tā, ka šo cilvēku kļūst vairāk. “Tiem, kuri mācās un vēlas saņemt zināšanas, to dara, diplomdarbi ir ļoti labā līmenī. Ir mums talanti.” “Arodskolas izglītība ir konkurētspējīga, tomēr ir bezgala grūti ieskaidrot jauniešiem, ka viņiem būs jāmācās visu mūžu, jo tehnoloģijas attīstās milzu ātrumā,” piebilst R. Krūkle.
Izglītības iestāžu prestižs paaugstinās
Uzņēmēja I. Grandāne stāsta, ka arodskolas daudz strādā ar darba devēju — aicina uz dažādu līmeņu tikšanos, uzklausa. “Tas ir veids, kā pastāvīgi aktualizēt darba tirgus pieprasījumu, atjaunot mācību programmas sadarbībā ar darba devējiem, kā arī nodrošināt to, ka profesionālas izglītības iestādes arvien vairāk piedāvā profesionālo pilnveidi un tālākizglītību,” norāda arī A. Līce.
Profesionālās izglītības prestižs ir vēsturiski iesakņojies jautājums — skaidro LDDK pārstāve. Zems prestižs raksturīgs Austrumeiropas valstīm. Tomēr lielākā daļa valstu šobrīd aktīvi strādā pie profesionālās izglītības prestiža celšanas, jo attiecīgie speciālisti darba tirgū ir pieprasīti un novērtēti. Viņa atgādina, ka profesionālajai izglītībai Latvijā arī politiski ilgstoši nepievērsa pietiekamu uzmanību, skolas neremontēja kopš padomju gadiem, tomēr pēdējos gados situācija ir mainījusies. “Jau šobrīd vairākas profesionālās izglītības iestādes ir vienas no modernākajām izglītības iestādēm valstī, un uzlabojumi turpinās. Ir ievērojami uzlabojusies sadarbība ne tikai ar darba devējiem, bet arī ar nozaru pārstāvjiem, izveidojot nozaru ekspertu padomes. Ir atjaunota daļa profesijas standartu, izglītības programmu, turpinās darbs kvalitātes celšanā. Ņemot vērā pēdējo gadu uzņemšanas rezultātus (ja salīdzina ar vispārējās izglītības iestādēm un ņem vērā jauniešu skaita izmaiņas), manāma profesionālās izglītības prestiža celšanās,” saka A. Līce. R. Krūkle arī norāda, ka, piemēram, pavāriem Aizkrauklē ir viens no modernākajiem aprīkojumiem. To novērtē arī uzņēmēja I. Gradāne. Savukārt Guntis Klūga norāda, ka tehniskais aprīkojums automehāniķiem varētu būt mūsdienīgāks, bet tas nepasliktina speciālistu zināšanas, jo viņiem ir jāzina gan jaunās mašīnas, gan vecās. Jo vairāk zina, jo labāk.
Trūkst galdnieku
Aizkraukles profesionālajā vidusskolā nupat atklāja atjaunoto galdnieku darbnīcu, taču topošo galdnieku grupas grūti nokomplektēt. “Grūti nokomplektēt ne tikai Aizkraukles arodskolā, bet arī citās skolās Latvijā,” atzīst LDDK pārstāve. “Ģimenē šīs zināšanas vairs nenodod no paaudzes paaudzē. Šai profesijai vairs nav pēctecības,” skaidro R. Krūkle. Līdzīgi domā arī būvstrādes galdnieks Jānis Madžulis, kurš stāsta, ka pats apguvis šo profesiju arodskolā, jo jau kopš bērnības pa tēva galdniecību vien dzīvojis. Jautāts, kāpēc skolās nevar nokomplektēt grupas, kurās apmāca galdniekus, skaidro: “Pirmkārt, galdnieka darbs prasa lielu pacietību un atbildību. Otrkārt, nav cilvēku, kas jaunieti uzvedinātu interesēties par šo profesiju. Trešais faktors ir atalgojums. Tas nāk līdz ar pieredzi. Pieļauju, ka sākumā jaunietim ir grūti pārvarēt barjeru un strādāt par zemāku atalgojumu.” J. Madžulis teic, ka arodskolas izglītība ir labā līmenī, pierādījums esot tas, ka “darbs mani pats atrada”.
Lai galdnieku specialitāte iegūtu prestižu, LDDK nozares darba devēji strādā, lai to popularizētu, piemēram, ar mājaslapas palīdzību (http://koksirdarbs.mozello.lv/).
Uzziņa
Lielākais NVA reģistrēto vakanču skaita pieaugums vērojams smago kravas automobiļu ar piekabēm un autovilcienu vadītāju, veikalu pārdevēju un pārdevēju palīgu, metāla konstrukciju sagatavotāju un montētāju, kā arī metinātāju un griezēju profesiju grupās. Savukārt lielākais skaita kritums ir šādās profesiju grupās: bankas kasieri un tiem radniecīgu profesiju darbinieki, pasta piegādes un šķirošanas darbinieki, apmetēji, apmeklētāju pieņemšanas un informēšanas darbinieki, ēku būvnieki. Tāpat vērojams, ka pieaug vakanču īpatsvars ar augstu un vidējas kvalifikācijas profesiju, bet samazinās vienkāršo darbu veicēju attiecība.
Avots: NVA
