Latvijas darba tirgū tuvā vai vidējā perspektīvā var integrēt līdz 40% reģistrēto bezdarbnieku — konstatēts pētījumā par bezdarbnieku sociālpsiholoģisko portretu.
Latvijas darba tirgū tuvā vai vidējā perspektīvā var integrēt līdz 40% reģistrēto bezdarbnieku — konstatēts pētījumā par bezdarbnieku sociālpsiholoģisko portretu.
Pētījuma rezultāti liecina, ka daudziem bezdarbniekiem nepietiek ar mācību kursiem — lai iesaistītu viņus darba tirgū, nepieciešama arī psihologu, narkologu, rehabilitētāju un citu speciālistu palīdzība.
Ceturtā daļa bezdarbnieku pēdējā mēneša laikā nav meklējuši darbu, tikpat daudz bezdarbnieku nav gatavi sākt strādāt divu nedēļu laikā, pat ja viņiem tiek piedāvāts piemērots darbs. 38% vīriešu un 15% sieviešu ir pakļauti alkohola atkarības riskam, bet Latgales bezdarbnieku vidū šis rādītājs ir vēl augstāks — alkohola atkarības riska grupā ir apmēram puse vīriešu bezdarbnieku.
Daudzi bezdarbnieki ir gatavi doties peļņā uz ārzemēm, taču iespēju, ka paliks tur dzīvot, pieļauj tikai 5% viņiem. Apmēram puse bezdarbnieku, kuri plāno strādāt ārzemēs, grasās tur pavadīt ne vairāk par pusgadu.
Tomēr, ja piedāvā pietiekamu algu, Latvijā pieprasītākajās pakalpojumu sektora profesijās (pārdevējs, konditors, pavārs, masieris, frizieris u. c.) ir gatavi strādāt divas trešdaļas bezdarbnieku, kuri vispār vēlas strādāt. Tātad problēma ir nevis bezdarbnieku nevēlēšanās strādāt nozarēs, kurās visvairāk trūkst darbaroku, bet gan neadekvāti zemais atalgojums, ko piedāvā darba devēji.
Bezdarbnieki par darbu vēlas saņemt vidēji 250 latu pēc nodokļu nomaksas. Par algu, kas mazāka par 100 latiem “uz rokas”, ir gatavi strādāt tikai 3% aptaujāto.
Ņemot vērā pētījuma rezultātus, Labklājības ministrija (LM) plāno paplašināt pakalpojumu loku, lai sagatavotu darba tirgum tos bezdarbniekus, kuri šobrīd nevēlas vai nevar strādāt.
Atbalsts plānots bezdarbniekiem, kuri nevar strādāt, jo viņiem jārūpējas par bērniem vai kopjamiem ģimenes locekļiem. Tādēļ nepieciešamas jaunas aprūpes formas — aukļu dienesti, dienas centri vai mājas aprūpe invalīdiem un veciem cilvēkiem.
Savukārt cilvēkiem ar atkarības problēmām tiks piedāvāta ārstēšana un rehabilitācija. Liela ir arī to cilvēku grupa, kam trūkst motivācijas un ticības saviem spēkiem, un tas ir būtisks šķērslis, lai atrastu labu darbu. Šiem cilvēkiem nepieciešamas intensīvas psihologa konsultācijas un individuāla palīdzība. Reģionālie pētījumi par bezdarbnieku sociālpsiholoģisko portretu veikti pēc Nodarbinātības valsts aģentūras pasūtījuma. 2006. gada februārī un martā aptaujāts vairāk nekā 10 000 cilvēku visos Latvijas rajonos. Pētījumu līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds.
Pētījuma rezultātus Zemgales reģionā publicēsim kādā no turpmākajiem “Staburaga” numuriem.
