Pēdējā nedēļā tirdzniecības vietās pieaugusi interese par kancelejas precēm skolai. Pēc pēdējām izmaiņām saistībā ar mācību līdzekļu iegādi vecākiem vēl tomēr ir šaubas — kas no nepieciešamā jāpērk pašiem un ko sagādās skola.
Groza likumus
Pēc tiesībsarga Jura Jansona pievērstās uzmanības problēmai, ka vecākiem jātērē nauda mācību līdzekļiem, kas saskaņā ar bezmaksas izglītību būtu jānodrošina valstij vai pašvaldībai, “ledus ir sakustējies”. Saeima šīgada 9. jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas noteic, ka no šīgada 1. septembra mācību literatūras, kā arī metodisko līdzekļu, uzziņu literatūras un digitālo mācību līdzekļu un resursu (elektronisko izdevumu) iegādi pilnībā finansē no valsts budžeta līdzekļiem un mērķdotācijām.
Lielu summu, īpaši mazākajās klasēs, ģimenēm vajadzēja tērēt par darba burtnīcām, kas obligāta piedeva mācību grāmatām. Tagad šīs lietas nodrošinās skolas. Tās darba burtnīcas, kas pielīdzināmas mācību grāmatām, piemēram, angļu valodā un sociālajās zinībās, finansēs valsts.
Aizkraukles novada izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa informē, ka Aizkraukles novada pašvaldība jau pavasarī, negaidot grozījumus likumā, pieņēma lēmumu nākamajā mācību gadā nodrošināt skolēnus ar darba burtnīcām no pašvaldības līdzekļiem. To, ka tā būs, apliecināja Aizkraukles mācību iestāžu pārstāvji. Vecākiem jāiegādājas lietas, ko bērni izmanto tikai savām vajadzībām — rakstāmpiederumus, sporta apģērbu, krāsas, diegus un citu nepieciešamo.
— Līdz pēdējam sīkumam likumā viss nav ierakstīts, bet ir noteikts, ka skolu padomēs var izlemt jautājumu par konkrētu līdzekli, ja uzskata, ka tas nepieciešams, un kas to pērk. Tas tad ir saistošs pārējiem vecākiem, — saka Astra Siliņa.
Sagādās arī
papīru
Līdzīga situācija ir arī citur reģionā. Iepriekšējā mācību gadā Valles vidusskolā arī daļu kopējamā papīra deva skola, bet, ja pietrūka, pirka vecāki. Šogad laikam skola to gādās pilnībā.
Arī A. Upīša Skrīveru vidusskolā vecākiem saviem bērniem jānodrošina tikai personīgie mācību līdzekļi. Ja kāds jau iegādājies darba burtnīcas, jo nepieciešamo lietu saraksts bijis zināms jau vasaras sākumā, šos izdevumus skolas neatmaksāšot. Skrīveru skola ir vienīgā Aizkraukles reģionā, kur ir vienotas vestes. Skolas padomē no-
lemts, ka pašvaldība tās nopirks pirmklasniekiem, bet pārējiem bērniem līdz 4. klasei būs jāpērk vecākiem.
Satraukumu par mācību līdzekļiem nav arī Daudzeses pamatskolā. Direktors Valdis Puida atklāj, ka skolēnu vecākiem jāpērk tikai pats nepieciešamākais — pildspalvas, zīmuļi, sporta apģērbs. Mācību iestādei krājumā ir arī akvareļu krāsas vizuālās mākslas stundām, tā ka arī tās nav jāpērk.
Savukārt Seces pamatskolas direktore Sarma Stugle atgādina, ka skolēniem nevajadzēs pirkt arī dienasgrāmatas, jo tās visiem būs vienādas ar skolas attēlu, ko apmaksās pašvaldība.
Pērses pamatskolā jau iepriekš ar skolotājiem izspriests, kuros mācību priekšmetos nepieciešamas darba burtnīcas. Tās galvenokārt vajadzīgas sākumskolā un dažos priekšmetos arī pamatskolas klasēs. Tomēr skolā mēģina no tām atteikties. Tā ka izdevumi būs mazāki. Līdzīgi ir arī daudzās citās aptaujātajās skolās — skolotāji cenšas pamazām atteikties no darba burtnīcām.
Par citiem materiāliem, kas nepieciešami dažādās mācību stundās, piemēram, dzija, diegi, plašsaziņas līdzekļos lasāms šāds skaidrojums — ja skolēns mācību stundā izgatavo ko sev, tad visu ne-
pieciešamo gādā pats, bet, ja tas paliek skolai, tad materiāli jānodrošina izglītības iestādei. Situācijās, kad vecāki nevar nopirkt to, ko prasa konkrētajā stundā, nepieciešamais jāgādā skolai. Tikai tad izstrādājums paliek izglītības iestādei, jo skolēnam jāizpilda tas, kas paredzēts mācību programmā.
Vēl nav lielas rosības
Tas, ka vairs nebūs jāpērk dārgās darba burtnīcas, vecākus iepriecina. Triju bērnu māmiņa Sanita atzīst, ka “visdārgākie” šajā ziņā ir sākumskolas vecuma bērni. Darba burtnīcām vien bija jāiztērē ap 20 latu.
— Sen jau diskutēja par darba burtnīcām, kas vecākiem ir lieks slogs. Labi, ka tagad tāds risinājums. Vēl man nepatīk, ka bērniem jau no mazotnes nemāca glīti rakstīt. Viņš tikai ievelk ķeksīti vai ieraksta vienu vārdu attiecīgā ailē darba burtnīcā, un viss. Skolās neapgūst arī glītrakstīšanu kā es savulaik. Tagad vairumam bērnu un jauniešu ir ļoti neskaidri rokraksti, — atzīst Sanita.
Lai arī augusts jau otrajā pusē, grāmatnīcās lielas rosības gan vēl nav, un kancelejas preces intensīvi nepērk. Veikala “Aizkraukles grāmata” vadītāja Zaiga Rebane stāsta, ka, visticamāk, pircēju vairāk būs augusta pēdējā nedēļā vai septembra pirmajās dienās. Interese ir par skaistāka dizaina somām. Acīmredzot tāpēc, ka tagad to iegādei vecākiem vairāk paliks naudas. Darba burtnīcas gan stāvot plauktos. Vecāki nereti paši izvēlas nopirkt kādu darbu burtnīcu, lai bērnam mājās ir, kur papildus vingrināties, bet lielāko daļu nāksies norakstīt.
