Saistībā ar koronavīrusu Ekonomikas ministrija māju apsaimniekotājus aicina nodrošināt regulāru un pastiprinātu dzīvojamo māju sanitāro apkopi. Aizkraukles reģiona pašvaldību komunālās saimniecības uzņēmumi rīkojas dažādi — vieni mēģina ko darīt, citi uzskata, ka dezinfekcijai nav jēgas un tā ir līdzekļu izšķērdēšana, jo nozīme ir tikai stingrai personiskās higiēnas ievērošanai.
Tikai ieteikums, nevis prasība
Ekonomikas ministrijas mājaslapā lasāms, ka ministrija aicina māju apsaimniekotājus nodrošināt regulāru un pastiprinātu dzīvojamo māju sanitāro apkopi un koplietošanas telpu durvju rokturu, kāpņu margu, lifta pogu, gaismas slēdžu, kodu paneļu, pastkastīšu un citu koplietošanas virsmu dezinfekciju, informēt iedzīvotājus par veiktajiem drošības pasākumiem un to biežumu, izvietojot mājas iedzīvotājiem redzamā vietā sanitārās apkopes un dezinfekcijas pasākumu plānu, iespēju robežās izvietot kāpņu telpās roku dezinfekcijas līdzekļus, vienreizlietojamās salvetes, informēt māju iedzīvotājus par nepieciešamajiem fiziskās distancēšanās pasākumiem, aicināt viņus ievērot personīgos epidemioloģiskās drošības pasākumus, jo īpaši mazgāt vai dezinficēt rokas pirms un pēc koplietošanas telpu apmeklējuma, šķaudot aizsegt muti ar vienreizlietojamu salveti.
Ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena “Staburagam” skaidro, ka tie ir ieteikumi, bet ne obligātas prasības — katram namu apsaimniekotājam ir jāizvērtē iespējas. “Arī paši iedzīvotāji var dezinficēt rokturus un margas,” viņa norāda.
Koknesē un Pļaviņās katru dienu
“Jau kopš pagājušās nedēļas sētnieki reizi dienā dezinficē daudzdzīvokļu māju kāpņu telpu margas un durvju rokturus, tas ir viņu pienākums, par ko papildu samaksa netiek noteikta,” stāsta uzņēmuma “Kokneses komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Aigars Zīmelis. “Dezinfekcijas līdzekļi, kā arī sētnieku cimdi un sejas aizsargmaskas tiek finansēti no māju apsaimniekošanas naudas. Pie uzņēmuma ieejas esam izvietojuši uzrakstu ar lūgumu klātienē netikties, bet sazināties telefoniski vai e-pastā. Iedzīvotāji cenšas to ievērot, un ikdienā te ienāk tikai retais. Pakalpojumus nodrošinām tāpat, kā līdz šim, izņemot ūdens skaitītāju maiņu. Par laikā nenomainītajiem skaitītājiem šajā ārkārtas si-
tuācijā nekādu sankciju nebūs.”
SIA “Pļaviņu Komunālie pakalpojumi” valdes locekle Santa Zālīte informē, ka Pļaviņās daudzdzīvokļu mājās sētnieki reizi dienā dezinficē kāpņu margas un rokturus, bet reizi nedēļā veic kāpņu telpu mitro uzkopšanu, izmantojot dezinfekcijas līdzekļus. Mitrā uzkopšana sētnieku darba pienākumos bijusi iekļauta arī iepriekš, un siltās ziemas dēļ tā atsākta agrāk nekā parasti — jau martā. Ārkārtējās situācijas dēļ sētnieki mazāk laika velta āra darbiem, vairāk pievēršoties telpu kopšanai un dezinfekcijai.
Secē iesaistās paši māju iedzīvotāji
“Mūsu apsaimniekošanā ir viena daudzdzīvokļu māja. Ja būs tāda vajadzība, mēs dezinfekciju varam veikt,” saka Neretas pagasta pārvaldes komunālās nodaļas vadītājs Rihards Trukša.
Seces pagasta pārvaldes vadītājs Arnis Mencendorfs stāsta, ka sētniecei, kura kopj teritoriju, uzdots reizi dienā dezinficēt visu piecu daudzdzīvokļu māju ārdurvju rokturus. “Cik no tā ir liels efekts, grūti spriest,” viņš saka un piebilst, ka cilvēki baidās no iespējamās saslimšanas, tomēr vislielākās bažas rada valsts ekonomikas lejupslīde, “nekāda optimisma nav. Ja tā turpināsies, tas ļoti ietekmēs arī pašvaldības budžetu.”
“Mūsu mājā ir kāpņu telpu kopšanas grafiks, reizi nedēļā katra dzīvokļa pārstāvis mazgā kāpnes no trešā līdz pirmajam stāvam un vajadzības gadījumā nomazgā arī kāpņu margas, sienas, palodzes, tāds grafiks bija arī iepriekš. Esmu pārsteigta, ka cilvēki mūsu mājā ir ļoti apzinīgi un paši par saviem līdzekļiem dezinficē margas un rokturus, kā arī dezinficējošu līdzekli pievieno ūdenim, mazgājot kāpnes, arī es tā daru,” stāsta daudzdzīvokļu mājas “Rītausmas” iedzīvotāja Elita.
Numur viens ir pašu cilvēku ziņā
“Uzskatu, ka daudzdzīvokļu māju kāpņu telpu margu un durvju rokturu dezinfekcijai nav jēgas, jo koplietošanas telpās nav iespējams radīt sterilu vidi,” saka SIA “Skrīveru saimnieks” valdes loceklis Aigars Sprudzāns. “Ja dezinficētu, tad — cik reižu dienā? Pēc katra cilvēka? Katram mēs izsekot nevaram. Ja pēc margu apstrādes kāds inficēts cilvēks tām uzšķaudīs, atkal cilvēki būs apdraudēti un dezinfekcijai nebūs nozīmes. Numur viens, kas cilvēkiem jāievēro, tā ir personiskā higiēna.”
Tāpat uzskata arī Jaunjelgavas novada pašvaldības komunālās nodaļas vadītājs Juris Zirnis: “Mēs nevaram dezinficēt visu pilsētu, tajā skaitā āra kāpnes promenādē, tad vajadzētu papildu štatus un bezgalīgu budžetu! Jēga būtu tad, ja māju margas un rokturus dezinficētu ļoti regulāri, ik pēc stundas, arī brīvdienās. Pretējā gadījumā — ja tikai reizi dienā — tā būs līdzekļu izšķērdēšana. Jaunjelgavā ir ap 50 māju, tajā skaitā tādas, kurās ir tikai daži dzīvokļi. Domāju, ka esam Covid-19 krīzes pašā sākumposmā, līdzekļi mums būs vajadzīgi daudz nopietnākām lietām, pagaidām mēs paši par sevi varam parūpēties. Ja kādas mājas iedzīvotāji izrādīs iniciatīvu, mēs iedosim dezinfekcijas līdzekli, bet par to būs jāmaksā no mājas apsaimniekošanas naudas. Katram pašam jāgādā par savu drošību un veselību, vecākiem daudz jārunā ar saviem bērniem, lai viņi nepulcētos baros un neskraidītu apkārt.”
Psiholoģiski
nomierinošs efekts
“Tajās mājās, kurās līdz šim “Lauma A” nodrošināja kāpņu telpu kopšanas pakalpojumu, kopējiem esam iedevuši hloru saturošu līdzekli, ko pievienot, mazgājot kāpnes, kā arī līdzekli rokturu un margu dezinfekcijai,” stāsta “Laumas A” valdes loceklis Modris Bite. “Kopēji šos līdzekļus izmanto tad, kad kopj kāpņu telpas, bet tas nenotiek katru dienu. Aizkrauklē ir 31 māja, kas izmanto kāpņu telpu kopšanas pakalpojumu. Iedzīvotāju izvēlētais sausās un mitrās uzkopšanas režīms ir dažāds. Kopēji margas un rokturus ar dezinfekcijas līdzekli apstrādā arī tad, kad veic tikai sauso uzkopšanu.”
Modris Bite norāda, ka dezinfekcija līdz šim netika veikta katrā mājā, jo tā nav valstī obligāta prasība. Ja būtu obligāta, “Lauma A” to izpildītu. Nolemts, ka reizi nedēļā viens darbinieks margu un rokturu dezinfekciju veiks arī tajās mājās, kur nav kāpņu telpu kopēja. Ir mājas, kur kāpnes kopj paši iedzīvotāji, “Lauma A” izsniedz dezinfekcijas līdzekļus un iedzīvotāju pašu ziņā ir apstrādes regularitāte.
“Dezinfekcijai drīzāk ir psiholoģiski nomierinošs efekts. Ja pēc tās kāds vīrusa nēsātājs kāpņu telpā atstās vīrusu, tas tur būs. Galvenais piesardzības pasākums, kas jāveic katru dienu, ir regulāra roku mazgāšana, tas jāievēro visiem iedzīvotājiem, katram pēc ienākšanas dzīvoklī rūpīgi jānomazgā rokas,” uzsver Modris Bite.
Vai rokturu un margu dezinfekcijas veikšanu varētu noteikt kā sētnieku papildu pienākumu? “Var, bet par to būs jāmaksā māju iedzīvotājiem,” saka Modris Bite. “Tirgū parādās firmu piedāvājumi veikt dezinfekciju, tām ir aprīkojums dezinfekcijas līdzekļa aerosolveida izsmidzināšanai, izsmidzinātais šķid-
rums nosēžas uz visām virsmām. Taču visas mājas kāpņu telpas dezinfekcija būtu iedzīvotāju apmaksāts firmas pakalpojums, kas ir dārgs — par vienu reizi atkarībā no mājas lieluma un platības būtu jāmaksā no 50 līdz 100 eiro. Ja iedzīvotāji vēlētos, lai mājas kāpņu telpu tādā veidā dezinficētu katru nedēļu, būtu jāmaksā no 200 līdz 400 eiro mēnesī. Arī kāpņu telpu kopšanas pakalpojums ir dārgs, piemēram, ja iedzīvotāji izvēlas veikt mitro uzkopšanu katru nedēļu, atkarībā no platības kopā ar nodokļiem jāmaksā ap 200 eiro mēnesī, pirms tam tiek izmērīta katras mājas kopjamā platība. Iedzīvotājiem jālemj, vai kāpņu telpu kopšanas un dezinfekcijas pakalpojumi ir vajadzīgi un vai viņi tos var atļauties. Ja māju vecākie mums lūdz veikt dezinfekciju, mēs to arī nodrošinām.” ◆
