Spriežot pēc samaksātajiem nodokļiem un algu pieauguma, mums šķiet, ka ēnu ekonomika sarūk — intervijā laikrakstā “Diena” pauž Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Viņa uzsver, ka šogad bruto atalgojums valstī ir pieaudzis par 9%, un tas nav saistīts tikai ar algu pieaugumu, bet ar to, ka daļa negodīgo uzņēmēju ir iznākuši no “pagrīdes” un legalizējušies. To algu, kuras bruto ir 700 eiro un vairāk, īpatsvars jau ir sasniedzis pirmskrīzes līmeni — atklāj Pētersone.
Viņasprāt, viens no galvenajiem ēnu ekonomikas iemesliem ir sabiedrības un kultūras problēma. “Nevienā Rietumeiropas valstī, braucot sabiedriskajā transportā, netiek apspriesta nodokļu nemaksāšana un izvairīšanās no tiem. Mums tā ir ikdiena,” saka VID vadītāja.
Pētersone uzskata, ka “izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir sērga, kura ies mazumā līdz ar paaudžu nomaiņu”.
VID vadītāja norāda, ka liels ēnu ekonomikas īpatsvars ir mazo uzņēmumu segmentā, kuru īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā ir ļoti liels. “Jo vairāk ir mazu uzņēmumu, jo ēnu ekonomika ir lielāka,” atzīst Pētersone.
Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā varētu būt ap pieciem miljardiem eiro — biznesa portāla Nozare.lv rīkotajā diskusijā par ēnu ekonomiku aplēsa ēnu ekonomikas pētnieks, “SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra” direktors Arnis Sauka.
Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumā par ēnu ekonomiku secināts, ka atšķirībā no Latvijas Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomika pērn samazinājās. Aicināts vērtēt, ko kaimiņvalstis dara labāk ēnu ekonomikas izskaušanā, Sauka atzina, ka nevar komentēt šīs atšķirības, taču viņš norādīja uz vairākām pozīcijām, kas būtiski atšķiras Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.
“Pētījumā redzam, ka ienākumu neuzrādīšana Latvijā ir 20%, bet Lietuvā un Igaunijā — attiecīgi 10% un 11%. Kāpēc tieši šāda atšķirība, nevaru komentēt. Otrs rādītājs ir aplokšņu algas. Latvijā šis rādītājs ir 25,2%, Igaunijā — 17,1%, bet Lietuvā — 15,1%. Visās valstīs rādītājs ir augsts, bet arī šajā jomā kaimiņi kaut ko dara labāk. Pētījums arī parāda, ka apmierinātības ziņā ar valdības nodokļu politiku Latvija ir kliedzoši sliktākā situācijā. Problēma varētu būt tā, kādā veidā valdība komunicē ar uzņēmējiem. Latvijas valdība nav sliktāka par Lietuvas un Igaunijas valdību, bet kaut kādu iemeslu dēļ problēma ir tieši komunikācijā,” uzskata Sauka. ◆
