Skrīveru kultūras centrā skatāma ilggadējā satīras žurnāla “Dadzis” karikatūrista un mūsu novadnieka Daiņa Breikša darbu izstāde — dažādu laiku karikatūras, arī gleznas un pasteļi.
“Karikatūru man ir daudz, bet gleznu mazāk, lai arī esmu beidzis Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu,” atzīst Dainis Breikšs. “Akadēmijas beidzējiem darbu atrast bija grūti, ar darba piedāvājumiem uzreiz pie iestādes durvīm absolventus neviens negaidīja, bet man kabatā bija vien desmit rubļu, mammai darba nebija, nauda jāpelna gleznojot, bet vietas, kur to darīt un kas pozē, arī nebija. Mani glāba tas, ka varēju pekstiņus zīmēt.” Tāpēc no sava radošā laika mākslinieks glezniecībai veltījis vismazāk laika, lai arī beidzis Glezniecības nodaļu. Vairums viņa darbu gleznoti Skrīveros, kur māksliniekam ir mājas, brīžos, kad nevajadzēja darīt lauku darbus. Otai un krāsām viņš veltījis četras stundas dienā.
Vairums izstādē skatāmo karikatūru ir no žurnāla “Dadzis” laikiem. Mākslinieka darbiem raksturīgs labsirdīgs humors, prasme oriģināli interpretēt reālajā dzīvē rastus sižetus. Iespējams, agrākie “Dadža” lasītāji atminas viņa karikatūras ar velnu, Ādamu un Ievu, tie ir vieni no mākslinieka iemīļotākajiem tēliem.
Tajā laikā satīriskā žurnāla popularitāte bijusi milzīga, arī bērniem humors gājis pie sirds, jo grāmatas jaunākajai paaudzei iznāca reti, tās ātri izpirka. “Dadzis” bija vienīgais izdevums ar bildītēm, puikas rindā stāvējuši, lai tiktu vismaz pie viena eksemplāra, kas iznāca divas reizes mēnesī ar 70 tūkstošu eksemplāru lielu tirāžu. “Dadzi” zināja daudzi, karikatūristi bijuši cienīti. To apliecina arī kāds gadījums. “Ar cilvēku grupu viesojos kādā kolhozā, pienāca laiks pusdienām, bet negaidīti salūza autobuss, kuram bija mūs jānogādā ēdnīcā, sešu kilometru attālumā. Tad piebrauca automašīna ar kravas kulbu. Dāmas šoferim tūlīt bija klāt un lūdza, lai aizved, taču viņš neļāvās pierunāties, bet pēc brīža teica: “Ar jums ir tas karikatūrists Breikšs, bet man tā kulba nav tīrīta, viņš uzzīmēs “Dadzī”, un tad man būs slikti.” Es dievojos, ka nezīmēšu, lai tikai ved,” atminas mākslinieks.
Dainis Breikšs teic, ka viņam personālizstāžu nav bijis daudz, reiz sarīkota izstāde Koknesē, kur savus darbus pēc tās arī uzdāvinājis. Savukārt skrīveriete Sarmīte Jansone atminas, ka Latvijas atjaunošanas periodā, kad popularitātes vilni piedzīvoja Mākslas dienas, līdzīga izstāde reiz bija skatāma Skrīveru izmēģinājumu saimniecības kantorī.
Nav melots, ka šī ir viena no retajām iespējām ielūkoties klātienē leģendārā žurnāla “Dadzis” karikatūrista daiļradē. Izstāde aplūkojama Skrīveru kultūras centrā līdz septembra beigām.
◆ Dainis Breikš dzimis 1942. gada 1. novembrī Daugavpilī, skolotāju ģimenē.
◆ 1966. gadā beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu “Pļaviņu HES” (vad. prof. Eduards Kalniņš).
◆ Darbojies grāmatu grafikā, zīmējis ilustrācijas un no 1965. gada arī karikatūras. Strādājis par māksliniecisko redaktoru izdevniecībā “Liesma” un SIA “Humora institūta žurnālā “Dadzis”” (2005. — 2007.g.).
◆ Kopš 1984. gada ir Mākslinieku savienības biedrs un no 1987. līdz 1991. gadam bijis karikatūristu apakšsekcijas priekšsēdētājs.
◆ Pašlaik ir galvenais mākslinieks Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā.
