Vai jūs zināt, kur sievas nebļaustās un vīri nesit dūri galdā? Lietuvā, Biržu apkaimē. Kāpēc? Tāpēc, ka zeme zem kājām var iegrūt. Esot Biržu pusē, noteikti jāredz, kādus pārsteigumus spēj sagādāt daba. Šī novada īpatnība — karsta kritenes, kas vērojamas ļoti plašā teritorijā: kriteņu izpētei izveidotais Biržu reģionālais parks plešas aptuveni 14,5 tūkstošu hektāru lielā platībā, un tajā ir vairāk nekā sešarpus tūkstošu karsta kriteņu.
Nav karsts
Karsta procesi norisinās pazemē, tajās vietās, kur ir ūdenī kūstoši ieži: ģipsis, kaļķakmens, dolomīts un citi. Ūdenim izskalojot iežus, pazemē veidojas dobumi, plaisas un ezeri. Kad tie palielinās, zemes virskārta, zaudējusi pamatu, iebrūk tukšumā. Tā izveidojas krāteris jeb karsta kritene. Ar kaut ko karstu šai parādībai gan nav nekādas saistības. Karsta procesi notiek pazemes vēsumā. Nosaukums saistīts ar Karsta plato Slovēnijā, kas bagāts ar šādiem ģeoloģiskiem procesiem.
Izveidojas negaidīti
Biržos aplūkojām gan sausas, gan ar ūdeni pildītas dažādu lielumu kritenes. To tuvumā izveidotas atpūtas vietas, un ekskursanti uz turieni brauc baudīt gleznainus dabas stūrīšus. Esot vienā no tādiem, mani māca nelielas bailes — ja nu pēkšņi zem mana svara iegrūst zeme, jo kritenēm ir raksturīga iezīme, ka tās mēdz izveidoties gluži negaidīti.
Tā saucamajos krievu laikos ap kritenēm tika izveidots 25 metru liegums, kur bija aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība. Esot Eiropas saimē, liegums sarucis līdz pieciem metriem.
Lielākā — Govs ala
Kas nebaidās riskēt, kriteņu apkaimē var lēti nopirkt zemi. Taču nav garantijas, ka, piemēram, siltumnīca kādurīt nebūs iegrimusi zemē. Kad tūristi brauc ekskursijā uz Biržu pusi, apskatāmo objektu sarakstā parasti ietver arī vienu no interesantākajiem dabas rotaļu rezultātiem — Govs alu. Kā nu tur īsti bijis patiesībā, kas to lai zina, bet, gadiem ejot, notikums apaudzis ar nostāstiem un leģendām. Viena no tām vēstī, ka dziļi zemē iegruvusi govs un viņas maušana dzirdēta vairākas dienas. Govs ala tiek uzskatīta par Lietuvas vislielāko kriteni ar 120 kvadrātmetru virszemes platību un ap 10 metru dziļumu. Taču par bīstamo reģionu tās apkārtne nav pasludināta, un tūristi šurp plūst straumēm. Govs alā pat iespējams ierāpties pa speciāli ierīkotām kāpnītēm un izbaudīt īpašas izjūtas, kādas pārņem karsta kritenes iekšienē. Kritenē izveidojusies arī gandrīz 50 metru gara ala.
Iegāžas šķūnis
Kritenēm bagāti rajoni ir arī Latvijā. Viens no tādiem — pavisam netālu. Oktobra beigās laikrakstā “Bauskas Dzīve” varēja lasīt, ka netālu no Skaistkalnes katoļu baznīcas vārtiem radusies neliela karsta kritene. Pēdējo desmit gadu laikā viena no lielākajām kritenēm radās, kad pazemē iegruva ūdens cisterna. Skaistkalnē ir izveidota karsta kriteņu taka mežā. Aptuveni divu kilometru posmā var aplūkot 19. gadsimtā un senāk izveidojušās milzu kritenes un nelieliem ezeriņiem līdzīgas piltuvveida ieplakas.
Viena no vecākajām Skaistkalnes pusē ir Šķūņa jeb tā saucamā Baznīckalna kritene. Zeme te iebruka 1923. gada decembrī, līdzi paņemot labības šķūni. Zemes iebrukums esot sācies tieši pie šķūņa durvīm, vietā, kur iepriekšējā vakarā stāvējusi lokomobile — liela un smaga kulšanas mašīna, kas mūsdienās apskatāma tikai muzejos. Nākamajā rītā tajā vietā bijusi jau paliela bedre, kurā pamazām gāzušies iekšā salmi, šķūņa sienas mūris un arī daļa jumta. Tagad kritene jau uzskatāma par vecu — nobrukumi te vairs nenotiek, apakšā izveidojies mazs dīķītis, bet nogāzes apaugušas jau palieliem kokiem un krūmiem.
Kritenes izmēri joprojām ir lieli: diametrs — aptuveni 13 metru, dziļums līdz ūdenim — 3 metri.
Bīstama situācija
Neviens nezina, kur un kad gaidāms nākamais zemes iebrukums. Tas dažkārt var būt bīstams. Piemēram, 1987. gada decembra vakarā, dienu pirms Jaungada, kāda skaistkalniete aizgājusi uz veikalu iepirkties. Mājās atgriežoties, viņa iegāzusies nelielā bedrē, kas bija radusies uz diendienā staigātās taciņas. Vēl ir ziņas par bīstamu gadī-
jumu 30. gados pie “Spulgu” mājām. Kāds saimnieks nakts melnumā braucis ar pajūgu, un pēkšņi pazemē iegāzies zirgs. Pašam gan izdevies palikt virszemē un nakti pārlaist mājās. Nākamajā rītā sasaukti apkārtnes vīri, un kopīgiem spēkiem, norokot lēzenu vienu kritenes malu, zirgs no bedres izdabūts.
