Irēna Tīse Aizkraukli par savu pilsētu sauc jau desmit gadu. Viņa uz šejieni pārcēlās no Rīgas.
Ka labs draugs un ceļabiedrs viņai allaž līdzi ir bērnu dāvinātais fotoaparāts. Viņa fotografē gan ģimenes saietus, gan dabasskatus. Īpaši interesanti viņai šķiet fiksēt gadalaiku maiņu no savas istabas loga. It kā viens un tas pats skats, bet tomēr cits.
Nesen Irēnas kundze uz redakciju atnesa fotogrāfijas, kurās uz gaišā debess fona redzams milzīgi melns mākoņu mutulis. Viņai tas šķita interesanti un tāpēc viņa to iemūžināja fotogrāfijā. “Stāvēju pie loga, un pēkšņi pie gaišajām debesīm parādījās melnu mākoņu vāli,” stāsta Irēnas kundze. “Taču tas nebija ilgi — pēkšņi parādījās,un ātri pazuda. Tobrīd es iedomājos, ka šī dabas spēle ir līdzīga mūsu dzīvei — varbūt arī mūsu grūtie laiki drīz izklīdīs kā melnie mākoņi un viss atkal kļūs gaišāks.”
